Ārvalstu investori cer, ka jaunā valdība nesāks visu no baltas lapas un pārņems labi paveikto

Publicēts 06.12.2018 01:05, ziņu aģentūras LETA mājaslapā www.leta.lv. Autore Inguna Ukenābele. Raksts pieejams šeit.

Saskaņā ar “Lursoft” datiem šā gada oktobra beigās ārvalstu investīcijas bija ieguldītas 27,8 tūkstošos Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos. Tā ir aptuveni piektā daļa no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu uzņēmumi Latvijā, kā arī ārvalstu tirdzniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskola. Padomes un Latvijas valdības augsta līmeņa tikšanās notiek jau kopš 1999.gada, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Ko ārvalstu investori sagaida no jaunās valdības, kā Latvijas reputāciju ietekmējusi finanšu sektora krīze un vai tuvākajā laikā Latvijā varētu sagaidīt investīciju pieplūdumu, intervijā aģentūrai LETA stāsta ĀIPL valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma “Fortum” biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga.

Ārvalstu investori ir valdības partneri. Lai gan jaunā valdība vēl nav izveidojusies, varbūt varat nosaukt lietas, ko sagaidāt no jaunās valdības nākamajos gados?

Mums svarīga ir konsekvence lēmumu pieņemšanā. 2019.gadā ĀIPL svinēs 20 gadu jubileju, un arī turpmākajos gados turpināsim būt aktīvi. Valdības nāks un ies, un mums jāspēj sadarbojas ar dažādām valdībām, nedomājot par to, ko varētu sagaidīt nākamajās vēlēšanās pēc četriem vai vairāk gadiem.

Ceram, ka jaunā valdība pievērsīsies tiem punktiem, par kuriem esam runājuši jau kādu laiku, un tie nav ātri atrisināmi. Mēs runājam par demogrāfijas jautājumiem, piekļuvi darba tirgum u.tml. Šo jautājumu atrisināšanai ir nepieciešams laiks, izturība, lai varētu ilgtspējīgi virzīties uz priekšu. Cerams, ka jaunā valdība pārņems labās lietas, ko ir ieviesusi pēdējā valdība, nevis centīsies visu izdarīt no baltas lapas, un turpinās iesākto virzību. Tie nebūs ātri risinājumi, ir nepieciešams ieguldīt ļoti daudz darba.

Ir jāatrod labāks balanss starp īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem. Līdz šim ir bijusi tendence risināt steidzamus jautājumus, liekot uzsvaru uz, tā teikt, kļūdu vai ne visai veiksmīgu pagātnē pieņemtu lēmumu labošanu. Un tas valdībai aizņem gan daudz laika, gan daudz enerģijas, tā vietā, lai skatītos, kas notiks pēc 10 – 20 gadiem.

Kas ir šie jautājumi, kuriem jāķeras klāt? Pieminējāt, demogrāfiju.

Šobrīd mums ir 12 darba grupas, kas strādā dažādās jomās. Strādājam ar daudziem jautājumiem, bet šobrīd esam izvirzījuši trīs, kuri nākamajā gadā būtu svarīgākie. Viens no tiem ir darbaspēka piesaiste, ņemot vērā, ka šis faktors jau šobrīd bremzē izaugsmi, kā arī ieguldījumu veikšanu. Daudzās jomās trūkst darbaspēka, piemēram, mazumtirdzniecībā. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un paralēli ir jāīsteno vairākas iniciatīvas, lai notiktu virzība. Mēs jūtam, ka ekonomikai ir jābūt atvērtai, ir jābūt vieglākai darba tirgus plūsmai pāri robežām.

Intensīvi strādājam arī pie izglītības jautājumiem. Skatoties uz augstāko izglītību, kā tā ir organizēta, vadīta, redzam, ka šajās jomās ir nepieciešamas pārmaiņas, bet reformas tajās nav veiktas jau ļoti ilgu laiku. Es pat teiktu, ka termiņš tiek ļoti kavēts.

Tāpat digitalizācija ir kas tāds, kam nevaram vienkārši paiet garām. Tā ir šeit, tā ir pārmaiņu vētra, bet vienlaikus arī iespēju vētra. Tagad ir laiks tiešām izmantot šīs iespējas un panākt, ka tās strādā, lai panāktu efektīvu darba vidi. Digitalizācija sniedz daudz iespēju, lai daudz kas kļūtu caurspīdīgāks, tostarp dati kļūtu pieejamāki ne tikai valdībai, bet arī investoriem un sabiedrībai. Šai iespējai ir jāpievērš uzmanība, jo ir diezgan sarežģīti to īstenot pareizi.

Šīs trīs jomas – darbinieku piesaiste, izglītība un digitalizācija – ir galvenās, kurām pievērsīsim uzmanību nākamajā gadā.

Runājot par darbaspēku, pāris lietas jau ir izdarītas, lai atvieglotu darbinieku piesaisti no ārvalstīm, piemēram, ir izveidots profesiju saraksts, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Ir pagājis gandrīz gads kopš šī lēmuma. Vai redzat, ka šis lēmums ir devis pozitīvus rezultātus?

Jā, redzam, ka daudzi mūsu biedri jau nodarbina ārvalstu speciālistus, bet ar to nepietiek, lai aizpildītu visas vakances. Piemēram, informāciju un tehnoloģiju kompānijas kā “Accenture”, “Tieto” u.c. arī publiski atzīst, ka pārpērk darbiniekus viena no otras. Speciālistu loks ir šaurs, un viņi cīnās par vieniem un tiem pašiem darbiniekiem. Es teiktu, ka tas ir spēcīgs darbaspēks, bet ar viņiem nepietiek, lai apmierinātu darba devēju vajadzības un, kā jau teicu, tas ierobežo izaugsmes iespējas.

Daudzas kompānijas norāda, ka šobrīd tās notur pozīcijas, bet nezina, kā spert nākamos soļus. Tas ir satraucoši! Šobrīd mēs vēl to neizjūtam, bet to pēc kāda laika novērosim, kad sapratīsim, kādas iespējas nav izmantotas. To redzēsim vien pēc 5 vai pat 10 gadiem. Un tad, kā jau zināms, laiku atpakaļ nepagriezīsi, līdz ar to investīcijas varētu ieplūst citās valstīs, kurās varētu būt mazliet labāki nosacījumi darbaspēka piesaistei. Taču gribētu uzsvērt, ka tā nav tikai Latvijas problēma. Tādu pašu situāciju novērojam arī Igaunijā un Lietuvā.

Un Polijā.

Jā, pat Polijā, kur situācija šobrīd šķiet nedaudz labāka. Šiem jautājumiem ir jāpievēršas ļoti aktīvi. Jūsu minētais instruments ir labs, bet ar to nepietiek. Turklāt nevis mazliet nepietiek, bet ir ļoti tālu no vēlamā. Tas ir kā signāls par iecerēto virzienu, kas arī ir ļoti labi, bet jāatceras, ka visiem signāliem jāseko kādai kustībai attiecīgajā virzienā.

Vai jūs kā risinājumu redzat Eiropas Savienības (ES) robežu atvēršanu darbaspēkam no valstīm, kas nav ES?

Jā, mēs uzskatām, ka ir svarīgi padarīt šo procesu vieglāku. Runājot ar saviem biedriem, esam secinājuši, ka pieeja šiem jautājumiem nav konsekventa un atkarībā no situācijas procedūras par konkrēta speciālista piesaisti atšķiras. Tas, kas strādāja attiecībā uz vienu personu, nestrādā attiecībā uz citu… Šī procesa nogludināšana ļaus efektīvāk un ātrāk piesaistīt darbiniekus bez liekas birokrātijas. Tas ir nepieciešams!

Pieminējāt digitalizāciju. Daudzi Latvijā uzskata, ka mums ir ļoti ātrs internets un ar to arī pietiek.

Es teiktu, ka ātra interneta un attiecīgās infrastruktūras pieejamība ir ļoti laba lieta. Taču mēs runājam par digitalizāciju, kas nozīmē pārmaiņas tajā, kā daudzas lietas strādā, jaunas uzskaites metodoloģijasutt. Šobrīd lielākais izaicinājums ir būt nedaudz priekšā attīstības vilnim, būt proaktīviem un laicīgi ieviest izmaiņas, lai neatpaliktu, jo viss maināsļoti ātri. Attiecībā uz digitalizāciju ir jādomā par to, kādi digitālie pakalpojumi mums šobrīd ir pieejami, kā mēs iesniedzam atskaites, kā tiek apkopota statistika, kā dažādas sistēmas ir vai nav integrētas. Tie ir stratēģiski svarīgi jautājumi, kāda valsts institūcijās būs digitalizācijas arhitektūra. Daudz tiek runāts par to, kas ir Latvijas identitāte, par ko vēlamies kļūt, ka vēlamies būt gudra nācija, kas maksimāli efektīvi izmanto cilvēku kapitālu, attiecīgi būs nepieciešami šie instrumenti. Tiem būs ļoti svarīga loma.

Attiecībā uz digitalizāciju daudzi arī aktīvi strādā, lai automatizētu procesus un uzņēmumos nevajadzētu tik daudz darbinieku.

Tieši tā. Mēs arī valdībai esam norādījuši, ka laiki, kad Latvija bija pievilcīga kā lēta darbaspēka valsts, ir sen pagājuši, līdz ar to mums ir jāstrādā pie citām īpašībām un efektivitātes, lai piesaistītu investoru interesi. Tāpat svarīgi ir, lai esošā darbaspēka kompetence atbilstu to sistēmu, kuras integrējam, līmenim. Tas atspoguļotos augstākos ieņēmumu uz iedzīvotāju rādītājos, kā arī kopumā mēs redzētu augstāku izaugsmi.

Vai redzat, ka Latvijā joprojām daļa investoru strādā tieši lētā darbaspēka, vismaz salīdzinot ar pārējo ES, dēļ?

Jā, joprojām ir daži. Jau pagājušā gadsimta 90.gados tika izveidotas atbalsta centru struktūras, un daudzas strādā joprojām. Arī citās nozarēs ir šādi piemēri, taču lēts darbaspēks vairs nav iemesls, lai piesaistītu jaunus investorus.

Vai iespējams, ka šie investori pēc kāda laika Latviju varētu atstāt?

Daži jau to ir izdarījuši, bet tāpat redzam, ka ļoti daudzi ir palikuši. Daudz ĀIPL biedru strādā šeit kopš padomes izveides pirmsākumiem. Jau pirms 20 gadiem viņi redzēja potenciālu šeit investēt un ir šeit palikuši. Tas parāda, ka ir daudz ilgtermiņa saistību, kā arī ir veikts pietiekami apjomīgu ieguldījumu. Kā piemēru varu minēt enerģētikas sektoru, kur, veidojot elektrostaciju, jārēķinās, ka tā strādās vēl vismaz nākamos 30 gadus. Šādi projekti nav ātrs peļņas gūšanas veids, bet gan ieguldījumi ilgtermiņā.

Ko jūs nevēlētos redzēt jaunās valdības darbakārtībā? Ko, jūsuprāt, jaunajai valdībai nevajadzētu darīt?

Saistībā ar to varētu minēt ātros lēmumus, kas pieņemti bez pienācīgas analīzes par to ietekmi ilgtermiņā. Attiecībā uz to pieņemšanas procesu mēs neko nevaram iesākt, un tas attiecas ne tikai uz ārvalstu investoriem, bet jebkuru, kurš vēlas veidot biznesu. Savā ziņā nonākam upura lomā, jo lēmumi par biznesa uzsākšanu kādā tirgū tiek balstīti uz attiecīgajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu bāzi, bet nereti jau pēc dažiem gadiem tā tiek būtiski mainīta. Tas ir ļoti sarežģīti.

Tāpat visi darbi, lai Latvijā ieviestu augstākus standartus attiecībā uz korupcijas vai ekonomisko noziegumu, ēnu ekonomikas apkarošanu, ir bijuši un arī turpmāk būs ļoti svarīgi. Atskatoties uz šogad piedzīvoto finanšu sektora reputācijas krīzi, jāsaprot, ka šādiem notikumiem var būt ļoti negatīvas sekas. Investoriem, kas jau šeit strādā, varbūt ir vieglāk izvērtēt iespējamos gaidāmos riskus, bet tiem, kas tikai apsver domu par ienākšanu šeit, šādas situācijas ir kā “sarkanais karogs”. Postījumi jau ir nodarīti, un šobrīd ir jāstrādā, lai pakāpeniski atgūtu zaudēto. Esmu pārliecināta, ka tas izdosies, bet tam būs vajadzīgs laiks.

Vai jums ir bažas par valdības izveides procesu? Viena lieta, ka tas notiek ļoti lēnām, bet izskatās, ka jaunievēlētajām partijām nav skaidras nostājas, kā būtu jārīkojas saistībā ar, piemēram, šī finanšu sektora reputācijas krīzes jautājuma risināšanu.

Tā kā šis ir vēlēšanu gads ir aktualizēti daudzi jautājumi populistiskos nolūkos, lai iegūtu vairāk vēlētāju balsu. Tad, kad valdība būs izveidojusies un nostabilizējusies, nāks skaidrība, ka ir jāvada valsts, un tas tomēr atšķiras no pirmsvēlēšanu perioda, jo ir jāsasniedz reāli rezultāti.

Bažas ir par to, vai izveidojusies koalīcija atradīs veidu, kā sastrādāties, vai spēs samazināt iekšējās šķelšanās riskus un virzīt lietas tālāk. Pagaidām ir pāragri spriest, kā jaunajai valdībai varētu veikties. Ticu, ka, tiklīdz visi ieņems savas vietas, darbi varēs turpināties. Šobrīd, kamēr gaidām valdības izveidi, notiekošais izskatās haotiski, bet jāatceras, ka tāda ir šā brīža situācija visā pasaulē, pavisam noteikti Eiropā, kur pēdējo vēlēšanu rezultāti rada neskaidrības sajūtu un neparāda nekādu attīstības virzienu. Līdzīga situācija ir arī Zviedrijā, kur vēlēšanas notika jau septembrī, bet valdības nav joprojām. Ir arī citu valstu piemēri, kur valdību nav izdevies izveidot ļoti ilgu laiku. Manuprāt, šāda situācija ir vērtējama negatīvi, jo tiek zaudēts mirklis un visi var slēpties aiz lozunga, ka vispirms ir jāizveido valdība pirms varam ko darīt. Taču jāpaslavē ministriju darbinieki, jo redzam, ka viņi ir aktīvi arī šobrīd un saprot, ka darbs tāpat ir jāpaveic.

ĀIPL katru gadu veic izvērtējumu par valdības darbu. Vai jūsuprāt pašreizējā un iepriekšējās valdības virzījušās pietiekami ātri ĀIPL saskatīto problēmu risināšanā?

No vienas puses, atbilde ir, nē, jo mēs gribētu, lai virzība būtu ātrāka un efektīvāka, bet tāpat ir jāsaprot atsevišķu problēmu sarežģītība. Dzīvojot demokrātijā ir jāizvērtē plašāk dažādu lēmumu ietekme, līdz ar to mēs saprotam, ka atsevišķi jautājumi nevirzās tik ātri, kā mēs gribētu. Atsevišķi soļi progresa nolūkos, piemēram, iestāšanās OECD ir svarīgi valsts attīstībai nākotnē, un daudzi no šiem soļiem notiek lēnām. Tāpat darbs pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas ir ilgtermiņa u.tml.

Vienlaikus gribētu atzīmēt, ka sadarbība ar valdību uzlabojas. Vairs nav pieturēšanās katram pie sava viedokļa, notiek dialogs un daudzās jomās mūsu domas sakrīt. Progress notiek, bet, protams, ņemot vērā to, cik ātri viss ap mums mainās, ir bažas, ka nekustamies pietiekami ātri.

Pieminējāt reputācijas krīzi finanšu sektorā. Kā, jūsuprāt, šobrīd, pusgadu pēc notikušā, Latvija izskatās Eiropas vai visas pasaules acīs?

Latvijas pozīcijas reitingos krīt – gan oficiālajos, gan neoficiālajos. Starptautiskajiem uzņēmumiem nereti ir savi reitingi, kuros vērtē, piemēram, valstu politisko stabilitāti. Būs nepieciešams laiks, lai atgūtos. Grūti pateikt, cik ilgā laikā tas notiks, bet skaidrs, ka būs nepieciešams vismaz gads pēc jaunu reitingu izziņošanas. Pieņemu, ka nākamā gada sākumā tiks izvērtēta aktuālā situācija, kā arī tas, vai valdības pieņemtie mēri ir bijuši pietiekami, piemēram, ierobežojot nerezidentu klientu apkalpošanu bankās. Nezinu, vai viens gads būs pietiekams, lai izvērtētu rezultātus.

Šobrīd aktuāls jautājums ir, kā mēs atrisināsim tās ar šo sektoru saistītās problēmas, ar kurām vēl nav tikts galā, piemēram, Rimšēviča [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča, red.] lietu. Šis jautājums ārpasaulei ir svarīgs. Jāsaprot, ka logs uz pasauli ir caur medijiem, kāda informācija par Latviju ir pieejama, līdz ar to tas, ka šī lieta joprojām nav atrisināta, ir problēma.

Vai finanšu sektora krīze varētu būt par iemeslu investoru lēmumiem neveikt darbību Latvijā? Pat ja investors nav no finanšu sektora.

Jā, tā ir. Risku matricās, uz kurām skatās, izvērtējot iespējas ieguldīt, šādi jautājumi parādās. Tāpat atkarībā no attiecīgās kompānijas interesēm var būt svarīgi valsts ilgtspējas reitingi. Dažu apstākļu dēļ valsts var tikt uzreiz izslēgta no izvēļu saraksta, bet citi var tikt atzīmēti kā riska faktori.

Kuras nozares šobrīd ārvalstu investoriem Latvijā interesē visvairāk?

Investīcijas seko izaugsmei. Līdz ar to vienmēr tur, kur novērosim izaugsmi, redzēsim arī ieguldījumus vai potenciālu ieguldījumiem. Latvija šobrīd piedzīvo stabilu izaugsmi un tai sekos arī investīcijas. Ir gaidāms iekšējā pieprasījuma kāpums, tāpat arī eksporta pieprasījuma pieaugums. Es neteiktu, ka tas ir izteikti novērojams tikai noteiktā sektorā. Šāda situācija, piemēram, ir būvniecības nozarē. Tā gan varētu nebūt nozare, kas balstīs kopējo izaugsmi, bet tas veicina kāpumu arī citās nozarēs. Kopumā redzam pozitīvas tendences.

Šobrīd apkopojam uzņēmēju noskaņojuma indeksa aptaujas, rezultātus plānojam prezentēt janvārī. Redzam, ka ārvalstu kapitāla uzņēmumu vadītāji ir diezgan pozitīvi noskaņoti un atsevišķos rādītājos redz uzlabojumus. Tas ir indikators, ka šobrīd ir pozitīvs noskaņojums.

Ik pa laikam tiek norādīts, ka Latvijā tiek veikts maz lielu ieguldījumu. Kāpēc tā? Vai tas varētu mainīties?

Latvija arvien vairāk integrējas Eiropā un arvien vairāk arī saskaras ar tām pašām problēmām, ar kurām cīnās citas Eiropas valstis. Runājot par tehnoloģijām, piemēram, lietu interneta attīstību, redzam, ka citos reģionos šis sektors ļoti strauji aug, piemēram, Āzijā, Dienvidaustrumāzijā, līdz ar to šeit kļūst grūti piesaistīt ļoti lielās investīcijas.

Kas Latvijā varētu būt nākamās lielās investīcijas? Sarežģīts jautājums. Iespējams traucē vīzijas trūkums, nav īsti skaidrības par virzienu, kurā valsts attīstās. Protams, liela interese ir par “Rail Baltica”, turklāt ne tikai tieši par šo projektu, bet arī par iespējām, ko tā realizācija varētu radīt. Šim jautājumam varētu būt interesanti sekot līdzi.

Tāpat Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla desinhronizācija no Krievijas un sinhronizācija ar Eiropu piesaistīs ievērojamas investīcijas. Un tām varētu sekot investīcijas atjaunojamās enerģijas sektorā. Abi minētie projekti ir pietiekami izaicinoši, bet vienlaikus tās ir arī labas iespējas jaunām investīcijām.

Kādas ir jūsu prognozes par nākotni, piemēram, ņemot vērā negatīvās prognozes par demogrāfiskās situācijas attīstību? Kurās nozarēs Latvijā investori varētu saskatīt potenciālu ilgtermiņā?

Domāju, ka joprojām ir atsevišķas jomas, kurās sokas ļoti labi, piemēram, informāciju un tehnoloģiju sektorā. Jā, kompānijas ir ierobežotas cilvēkresursu piesaistes ziņā, bet tāpat tām veicas diezgan labi. Tās, kuras jau šeit darbojas, būtu priecīgas darbu turpināt. Lai gan, iespējams, straujāka izaugsme turpmāk būs vērojama citur, ir svarīgi noturēt to kodolu, kas ir izveidots šeit, parādot, ka tā nav bijusi, tā teikt, īslaicīga aizraušanās, pastrādājot šeit un tad pārceļoties uz Indiju. Neesmu gan pārliecināta, vai ar to pietiks, lai noturētu attīstību nākotnē.

Attiecībā uz demogrāfijas jautājumiem jau pieskārāmies tam, ka no katra darbinieka, katra resursa tiks sagaidīta lielāka efektivitāte. Un tas notiks nepieciešamības dēļ, jo mums nāksies mainīt to, kā strādājam, darbus nāksies paveikt īsākā laikā. Šī tendence noteikti turpināsies. Vienkāršos uzdevumus vēl vairāk automatizēs, bet sarežģītākiem būs nepieciešama lielāka uzmanība. No šī skatu punkta skaidrs, ka būs liels pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem. Tas ir viens no aspektiem, kāpēc izglītība ir tik svarīgs jautājums valsts attīstībā. Ir jābūt skaidram, kādi darbinieki būs nepieciešami, kad veiksim pārmaiņas, kad digitalizēsimies.

Esat jaunā ĀIPL vadītāja. Vai padomes darbā ir paredzēts veikt kādas izmaiņas?

Man ir privilēģija pārņemt vadību šajā organizācijā, tai esot ļoti labā stāvoklī. Pēdējos gados ir paveikts izcils darbs, organizācija ir ļoti stabila, tā turpina uzlaboties un augt. Katru gadu mums pievienojas jauni biedri, kļūstam vēl spēcīgāki. Tas mums dod iespēju koncentrēties uz tiešām svarīgiem jautājumiem, mums nav jādomā par tādiem iekšējiem jautājumiem, kā saturēt kopā organizāciju u.tml.

Valdes priekšsēdētājs ir tikai viena valdes sastāvdaļa. Mums ir ļoti spēcīga valde, tajā darbojas ļoti kompetenti cilvēki no vairākām lielām kompānijām. Darba atmosfēra ir ļoti pozitīva. No šīs perspektīvas es neko nevēlos mainīt. Mēs vēlamies turpināt strādāt ar pilnu jaudu pie iesāktajām iniciatīvām.

Regulāri tiekaties ar valdību un ministrijām. Ņemot vērā, ka jaunajā valdībā varētu būt daudz jaunu seju, vai vēlēsieties papildu tikšanos ar to, lai iepazīstinātu ar sevi un sev svarīgajiem jautājumiem?

Domāju, ka, jā. Mēs gaidām, kā jaunā valdībā izskatīsies, bet skaidrs, ka ministrijās mainīsies cilvēki, un mēs vēlamies pārrunāt, kādas ir viņu un mūsu prioritātes. Līdz šim interese no valdības puses ir bijusi laba. Jūtos diezgan pārliecināta, ka arī jaunā valdība mūs novērtēs.