Viens no galvenajiem iemesliem ārvalstu investīciju kritumam, kā arī tam, kādēļ investori nolemj neinvestēt Latvijā, ir darbaspēka trūkums.
Marta Jaksona, FICIL izpilddirektore
Raksts pieejams laikrakstā Diena, 15.01.2019
Pieejami strādājošie ar uzņēmējiem nepieciešamajām prasmēm un kvalifikāciju ir būtisks priekšnoteikums, lai tiktu dibināti jauni uzņēmumi un paplašināti esošie. Daudzi investori darbaspēka pieejamību uzskata par svarīgāku faktoru nekā nodokļu likmju apmērs.
Arvien biežāk no uzņēmējiem dzirdam par ilgstoši neaizpildītām vakancēm un to, ka brīvu darbaroku tirgū šobrīd faktiski nav. Ja vajadzīgs darbinieks, tad, visticamāk, nāksies to pārpirkt no konkurenta.
Pēdējos gados algu kāpums ir bijis būtisks, taču strādājošo trūkst arī nozarēs, kurās vidējā alga pārsniedz šo rādītāju valstī. Investori lēmumu par investīciju veikšanu pieņem trīs līdz četru mēnešu laikā, un darbaspēks ir vajadzīgs tuvākajā pusgadā.
Ja tā nav, lēmums par investīcijām ir negatīvs. Tas, protams, nenozīmē, ka nav vajadzīgi ilgtermiņa stratēģiski risinājumi darbaspēka pieejamības nodrošināšanai.
Taču, ja mēs vēlamies ārvalstu investīciju pieaugumu nevis pēc pāris gadiem, bet jau šogad un nākamgad, tad ir nepieciešami īstermiņa risinājumi.
Nesen notikušajā investoru un jaunās Saeimas politiķu diskusijā “Kā jāmainās investīciju klimatam Latvijā?”
teju visi Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji kā galveno īstermiņa risinājumu minēja imigrāciju jeb trešo valstu strādnieku piesaistīšanu.
Tas saskan ar ārvalstu investoru viedokli. Var piekrist politiķiem, ka tam jābūt gudri vadītam procesam, kurā tiek ņemtas vērā nozaru vajadzības.
Līdz ar to ļoti gaidām jauno Imigrācijas likumu, kurā, cerams, bez populisma tiks atvieglota viesstrādnieku piesaistes kārtība, kas ir ļoti sarežģīta. Sagaidām, ka uzlabosies arī atbildīgo iestāžu darbs, jo investori nereti sastopas ar ierēdņu subjektīvismu. Valsts pārvaldes iestādes pakalpojumu standartiem jābūt vienādiem.
Apsverama arī būtu doma, ka obligātais vakances izsludināšanas laiks Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pirms ārvalstnieku piesaistes tiktu samazināts.
Līdztekus imigrācijai iestājamies arī par vietējo darbaspēka resursu pilnvērtīgāku iesaisti. Ir jārunā par reģionālās mobilitātes pasākumiem, kas varētu ietvert, piemēram, transporta kompensācijas, kā arī pašvaldību iesaisti īres mājokļu nodrošināšanā.
Labais piemērs ir Valmiera, kur ar pašvaldības atbalstu uzcelti vairāki daudzdzīvokļu īres nami.
Mērķētākiem jākļūst arī NVA apmācību pakalpojumiem.
Elastīgāku darba tirgus apriti veicinātu arī modernāks Darba likums, jo pašreizējie darbinieka atlaišanas noteikumi ir tik sarežģīti, ka darba devējs nereti baidās pieņemt darbā cilvēku, par kuru ir šaubas. Pašreizējā darbaspēka deficīta apstākļos nav pamata domāt, ka darba devēji šādus atvieglojumus izmantos ļaunprātīgi, jo labprātīgi neviens nevēlēsies šķirties no laba darbinieka.
Sagaidām, ka valdība un Saeima pragmatiski risinās te minētos, visai Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgos jautājumus.
Latvijā () izpilddirektore