Ints Krasts, FICIL valdes priekšsēdētājas vietnieks, SEB

Pirmā darba līguma parakstīšana, pirmā darba vieta – iespēja jaunietim pierādīt sevi profesionālā vidē. Tas ir izaicinājums gan jaunajam darbiniekam, gan darba devējam, kas ir devis iespēju jaunietim uzsākt savu profesionālo karjeru. Jaunietis vēlas sevi pierādīt un sasniegt savas ambīcijas. Darba devējs cer, ka piepildīsies viņa cerības un jaunais darbinieks būs spējīgs ātri un kvalitatīvi veikt sev uzticētos darba pienākumus.

Kas ir tas, kas padara jaunieti par labu darbinieku? Kas jaunietim būtu jāiemācās pirms darba attiecību uzsākšanas, lai sevi labāk pierādītu darba vietā? Atbildi uz šiem jautājumiem mēs parasti neredzam darba līgumā, bet uzzinām uzsākot darbu.

Uz šiem un citiem jautājumiem atklātā sarunā atbild Ints Krasts, Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājas vietnieks un SEB bankas valdes loceklis. SEB banka jau vairākus gadus piedāvā jauniešiem iespēju mācīties un iziet praksi starptautiskā uzņēmumā. Šovasar SEB banka īstenoja jaunu uz jauniešiem vērstu projektu “YouthLAB”. Projekta ietvaros jauniešiem komandās bija jāatrisina ar bankas darbību saistīts biznesa uzdevums.

Intervē otrā kursa studente Kristiāna Plāte.

Kas ir tas, kas padara jaunieti par labu darbinieku, uzsākot darba attiecības?

            Tas ir paša jaunieša personisko īpašību kopums kopā ar iegūto izglītību un motivāciju strādāt. Tā ir uzcītība, veicot sev uzticētos darba pienākumus, spēja sadarboties ar saviem kolēģiem un spēja uzņemties atbildību par saviem rezultātiem.  

Cik svarīga ir jaunieša iegūtā izglītība?

            Ļoti svarīga – kvalitatīva un laba izglītība ir ļoti liela vērtība, ko darba devējs vienmēr novērtēs. Tiesa gan, pašam jaunietim ir jāprot pielietot gūtās prasmes studiju laikā arī darba vietā.

Vai, Jūsuprāt, pietiek ar zināšanām, ko jaunietis iegūst augstskolā, lai veiksmīgi uzsāktu savu karjeru?

            Droši vien, ka atbilde ir ļoti atkarīga no izglītības, ko jaunietis ir ieguvis. Piemēram, ja jaunietis ir mācījies par elektriķi un mācību procesā viņam ir nodrošinātas pietiekoši daudz praktisko nodarbību, tad varbūt pietiek ar to, ko jaunietis ir apguvis mācoties… Tomēr es iedrošinātu jauniešus, ja iespējams, meklēt studiju laikā prakses vietas un mācīties, kā pielāgot savas zināšanas darba vidē. Kā arī ir prasmes jeb kompetences, ko ir grūti iemācīties mācoties tikai augstskolā, piemēram, spēja deleģēt un uzticēt pienākumus citiem komandas biedriem – lai to iemācītos, ir vajadzīga prakse.

            Ārvalstu investoru padomē Latvijā mēs esam jau vairākus gadus runājuši, ka augstākajā izglītībā Latvijā ir jāveic pārmaiņas, tai ir jākļūst atbilstošākai mūsdienu darba videi. Savā pozīcijā, ko šogad prezentējām valdībai, mēs uzsvērām, ka Latvijai ir, jāmaina augstākās izglītības pārvaldības modelis.

Kur lai jaunietis mācās šīs prasmes “deleģēt, uzticēties”? Vai no darba devēja skatpunkta darbs jaunatnes organizācijās, brīvprātīga darba veikšana varētu būt viena no tām vietām, kur jaunietis apgūst šīs prasmes un darba devējs būtu spējīgs tās novērtēt? 

            Noteikti – brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja kā jaunietim sevi pilnveidot un dot atpakaļ sabiedrībai. Manuprāt, tas ļoti daudz pasaka par jaunieti, ja viņš ir veicis brīvprātīgo darbu, jo tas norāda, ka jaunietim rūp sabiedrība sev apkārt, viņš ir spējīgs uzņemties pašiniciatīvu, plānot savu laiku. Brīvprātīgais darbs ir arī lieliska iespēja mācīties sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, šī prasme ir ļoti noderīga darba vidē.

Kas būtu tās prasmes, kas, Jūsuprāt, visvairāk trūkst jauniešiem?

            Jaunieši ir ļoti dažādi un katram ir savas labās un sliktās puses. Ir svarīgi, ka jaunietis apzinās, kas ir viņa lielākie plusi un strādā ar savām mazāk attīstītajām prasmēm. Ja ir jāsaka, kas ir tās prasmes, kas jauniešos trūkst vispārīgi, tad uzreiz prātā nāk tas, ka jaunieši nespēj saprast, kas ir svarīgi, kas ir jāizdara tūlīt un kas var pagaidīt. Vēl reti ir novērojams, ka jaunieši ir spējīgi atkāpties dažus soļus un redzēt visa darba kopainu. Vienalga vai jaunietis ir sācis strādāt starptautiskā uzņēmumā vai start-up, ir svarīgi, lai viņš apzinās, kā viņa darbs ietekmē uzņēmumu kopumā – tā arī ir daļa no komandas darba. Varbūt smieklīgi, bet jauniešiem ir arī jāattīsta savas komunikācijas prasmes ārpus sociālo mediju robežām. Esmu novērojis, ka jaunieši vairs nevar uzturēt tā saucamo small talk, tas viņiem sagādā grūtības, tas norāda uz komunikācijas prasmju trūkumu, kas atkal ir ļoti svarīga prasme.

Varbūt viņiem ir bail kļūdīties? Pateikt savam priekšniekam kaut ko, kas nav īsti pareizi…

            Varbūt, bet tādā gadījumā jaunietim ir jāiemācās kļūdīties un pieņemt savas kļūdas, jo kļūdās visi, arī es. Kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās un pašizaugsmes procesa, bez tās vienkārši nevar iztikt.

Ja Jums būtu jāpieņem mani darbā, un šī būtu darba intervija, kam Jūs visvairāk pievērstu uzmanību?

            Protams, ka izglītība, iepriekšējā darba pieredze, kā jaunais darbinieks sevi prezentē, ir pats pirmais, uz ko skatās, bet man ir arī ļoti svarīgi saprast darbinieka motivāciju. Kāpēc viņš vēlas strādāt tieši pie manis, šajā amatā? Kāpēc viņš ir savā dzīvē darījis kaut to, ko ir iemācījies, to darot? Es to sauktu par “egoisma vai savtīguma” filozofiju, es gribu saprast, ko jaunais darbinieks grib, kādi ir viņa savtīgie nolūki – vai tā ir tikai algas iegūšana vai kas vairāk. Ar šo filozofiju es varu arī saprast, cik ambiciozs ir jaunietis un cik daudz darba viņš ir gatavs veltīt savu ambīciju sasniegšanai.

Kāpēc uzņēmumiem vajadzētu pieņemt darbā jauniešus? Ko jaunietis varētu dot uzņēmumam?

            Ideālā gadījumā jaunietis ieejot jaunā darba vietā ar savām zināšanām un “svaigu aci” būtu spējīgs uzņēmumam dot jaunu perspektīvu. Idejas, kā optimizēt, uzlabot ikdienas darbu, vai arī piedāvāt ideju pilnīgi jaunam projektam. Šo jauno risinājumu meklēšana un atrašana noteikti ir jauniešu viens no galvenajiem “trumpjiem”, ieejot darba tirgū.

            Arī no uzņēmuma skatupunkta, kad jaunietis ienāk darba vietā, tas palīdz uzturēt darba vietā “jaunības garšu”. Tas palīdz uzņēmumam attīstīties.

Kāds būtu jūsu novēlējums Latvijas jauniešiem?

            Latvija ir pilna ar ļoti talantīgiem cilvēkiem, es novēlētu jauniešiem attīstīt savus talantus. Es vēlētos arī novēlēt viņiem spēku un izturību, lai viņi būtu spējīgi veikt tā saucamo extra mile un izcelties ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.

            Es ar lielu prieku, lasu par Latvijas jauniešu sasniegumiem starptautiskajās mācību olimpiādēs, sporta sacensībās vai arī par panākumiem skolēnu mācību uzņēmumu izstādēs. Tas parāda, cik daudz talanta Latvijai ir, šis talants ir jāizmanto un jāattīsta. Viens no variantiem, kā veicināt talanta attīstību, ir strādāt ar jauniešiem individuāli. Ļoti pozitīvi ir vērtējama karjeras konsultantu ieviešana Latvijas skolās. Ceru, ka šī iniciatīva attīstīsies līdz līmenim, ka katram jaunietim, kas mācās Latvijā, būs iespēja regulāri saņemt kvalitatīvas konsultācijas kā attīstīt savu karjeru.

 

Latvijā talants ir, bet tas ir jāpulē!