Klaudio Rivera, FICIL Izglītības darba grupas vadītājs

Tas ir vispārpieņemts uzskats, ka ekonomiskās izmaiņas un faktori agrāk vai vēlāk vedina uz sabiedrības pārveidošanu. Daudzi domā, ka ekonomiskie faktori visu automātiski var risināt un pārveidot, arī izglītības sistēmas kvalitāti. Kā izskaidrot to, ka Latvijas izglītības sistēmai ir piešķirtas investīcijas reformām un attīstībai, bet situācija joprojām ir neapmierinoša?

Valsts kontrole tikko publicēja augstākās izglītības finansēšanas sistēmas audita ziņojumu par Latvijas augstāko izglītību. Auditā iekļautie secinājumi un fakti norāda, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir laba, bet tai ir potenciāls būt lieliskai.

Mēs esam pārliecināti, ka izglītības sistēmas kvalitāte ir svarīga Latvijas un uzņēmējdarbības nākotnei. Jau šobrīd arvien vairāk uzņēmēju saskaras ar grūtībām piesaistīt un ilgtermiņā nodarbināt darbaspēku, kas var veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku.

Ārvalstu investoru padome jau vairākus gadus ir veicinājusi dialogu sabiedrībā, aktualizējot šo problēmu. FICIL uzņēmēji saprot, ka finansējums nav pietiekams. Uzņēmēji vēlas iesaistīties izglītības sistēmas veidošanā un ieguldīt līdzekļus tās uzlabošanai. Taču, lai tas notiktu, investoriem ir jāsaņem signāls, ka resursi tiks izmantoti efektīvi.

Finanšu resursu pārvaldībai ir jābūt caurspīdīgai un orientētai uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka Izglītības ministrija un ar to saistītās ieinteresētās puses pēdējos gados ir daudz paveikušas. Tomēr pēdējo gadu laikā sistēma ir galvenokārt reaģējusi uz konteksta izmaiņām, cenšoties saglabāt “status quo”. Ierosinām aktīvāku pieeju izglītības sistēmas pārvaldībā: sistēma ir jāpārveido, jāmodernizē. Lai to paveiktu, FICIL ir trīs ieteikumi:

Kādi soļi jāsper, lai radītu ilgtspējīgu Latvijas augstākās izglītības sistēmu?

Vīzija un stratēģija

Pirmais: aicinām Latvijas izglītības lēmumpieņēmējus – politiskās partijas, Izglītības un zinātnes ministriju, Augstākās izglītības padomi, lielākās Latvijas augstskolas un Valsts prezidentu – un sabiedriskās domas veidotājus skaidri definēt kopīgu augstākās izglītības sistēmas vīziju. Vīzijai ir nozīmīga loma stratēģijas izstrādē, kas nosaka nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus. Investorus uztrauc Valsts kontroles analīzes secinājums, ka “ir veiktas būtiskas izmaiņas, tomēr joprojām nav izdevies noteikt pietiekami ambiciozus mērķus augstākās izglītības attīstībai”.

Starptautiskā konkurētspēja

Otrais: iesakām izveidot konkrētu darba plānu, lai veicinātu augstskolu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Mēs vēlamies redzēt vismaz vienu no mūsu universitātēm vadošā pozīcijā starptautiskajā augstākās izglītības institūciju reitingā. Šajos topos iekļūt ir izaicinājums, taču tas pavērtu jaunas iespējas Latvijas izglītības sistēmai un līdz ar to arī uzņēmējdarbības videi. RTU un LU jau šobrīd ir iekļuvušas šajos reitingos, kas ir vērā ņemams panākums. Tagad ir jāveicina augstskolu konkurētspēja, lai tās pakāptos no pašreizējās pozīcijas un kļūtu par reģionālām un pēcāk arī starptautiskām līderēm augstākās izglītības vidē. Starptautiskā konkurētspēja veicina Latvijas izglītības zīmola atpazīstamību, ārvalstu talantu piesaisti, zinātnes attīstību utt.

Caurspīdīga un efektīva finanšu resursu administrēšana

Trešais: iesakām koncentrēt finanšu resursus, atbalstot mazāku iestāžu skaitu, kas ļautu palielināt budžetu katrai studiju vietai. Pašreizējais finansējums izglītībai nav pietiekams, un tas netiek efektīvi pārvaldīts. Līdz šim sabiedrībā ir bijusi asa vārdu apmaiņa par šo tēmu, taču Valsts kontroles revīzija ir uzticams avots, jo pētījumā ir iekļauti pārbaudīti dati. VK ziņojumā un citos dokumentos ir pieejami dati, kas atklāj patieso ainu. Mūs uztrauc, ka augstākās izglītības sistēma nav finansiāli ilgtspējīga. Nesamērīgi lielais iestāžu skaits (56) norāda uz ilgtermiņa stratēģijas neesamību un finansējuma administrēšanas problēmām.

Valsts kontroles ziņojuma virsraksts ir gana izaicinošs – “Vai augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir efektīva?”. Ziņojumā atrodamā atbilde uz šo jautājumu diemžēl neveicina uzņēmēju un investoru (nodokļu maksātāju) uzticību Latvijas izglītības sistēmai. Kā Latvijas izglītības sistēma veicina investīciju vides kvalitāti Latvijā? Valsts kontrole secināja: “Augstākās izglītības sistēmas attīstībai un noteikto mērķu sasniegšanai paredzētais finansējums tiek izlietots izkliedēti un sadrumstaloti.”

Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji un investori ir gatavi iesaistīties un ieguldīt līdzekļus. Ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai labākie talanti izglītojas un strādā Latvijā. Svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas ne tikai Latvijas jauniešiem, bet piesaistīt arī labākos ārzemju studentus. Mūsdienās augstskolas kalpo arī kā inovāciju centri. Sadarbojoties ar pētniecības un izstrādes departamentiem, uzņēmēji var veicināt jaunu tehnoloģiju izveidi, kā arī iegūt pieeju inovācijām. Sadarbojoties ar uzņēmējiem, idejas iespējams komercializēt ātrāk un efektīvāk.

FICIL uzskata, ka šis ir īstais brīdis jau sen gaidītām reformām. Ja agrāk par izglītības sistēmu tika lauzti šķēpi, tad tagad viedokļi par darāmo darbu sarakstu saskan. Ir pieejama detalizēta informācija par izglītības sistēmas trūkumiem un priekšrocībām, tāpēc ilgāk gaidīt, lai veiktu reformas, nevar. ES fondu finansējums tuvā nākotnē vairs nebūs pieejams. Jau šobrīd esam zaudējuši daudzus talantīgus studentus un ekspertus, un, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū, ir svarīgi veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Latvijas politiķiem ir drosme un arī sabiedrības atbalsts, kas ļauj pieņemt lēmumus, lai veicinātu izmaiņas sistēmā. Nodokļu reforma ir lielisks piemērs!

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis 18. novembra svētku uzrunā uzsvēra izglītības reformas nozīmi Latvijas simtgades kontekstā. Mēs ļoti vēlamies redzēt to, kā šī doma kļūs par pārliecību un attīstības galveno vadlīniju jaunās Saeimas spēkiem.