Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina valdību pievērst uzmanību būtiskām problēmām saistībā ar valsts politikas plānošanas dokumentu kvalitāti un to savstarpējo koordināciju.
Ārvalstu investori, darba devēji un uzņēmēji ir aktīvi iesaistījušies valsts stratēģisko dokumentu izstrādē, tomēr līdzšinējais darbs norāda uz ievērojamiem trūkumiem. Dokumentu nesaskaņotība, iztrūkums sasaistē ar citiem plānošanas dokumentiem, kā arī nepietiekama orientēšanās uz konkrētiem rezultātiem rada iespaidu par valsts pārvaldes birokrātiskā sloga pieaugumu, nevis produktīvu virzību uz valsts attīstības mērķu sasniegšanu.
FICIL, LDDK un LTRK uzsver, ka politikas plānošanas dokumentu izstrāde bez skaidras juridiskas nostiprināšanas un mērķu sinhronizācijas būtiski kavē efektīvu lēmumu pieņemšanu un to ieviešanu. Piemēram, nesenie informatīvie ziņojumi Par Latvijas Ekonomikas Attīstību (turpmāk – attīstības plāns) un Par nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu (NIP) satur pretrunas un ir nesinhronizēti: attiecībā uz prognozēm eksportā 2027. gadam, NIP pamatnostādnēs izvirzītais mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā, savukārt Latvijas ekonomikas attīstības plāna mērķis ir aptuveni 39,3 miljardi eiro, ar mērķi eksportam sasniegt 78% no IKP. Līdzīga nesaskaņa ir vērojama attiecībā uz investīcijām pētniecībā un attīstībā 2027. gadam: NIP pamatnostādnēs mērķis ir 600 miljoni eiro, kamēr izaugsmes plānā tas ir 756 miljoni eiro. Turklāt FICIL, LDDK un LTRK uzsver, ka sinhronizācijas trūkums mērķu dokumentos atspoguļojas arī neadekvāti lielajā prioritāšu skaitā. Rezultātā, dokumenta saturs vairāk līdzinās valsts pārvaldes darāmo darbu sarakstam, nevis stratēģijas dokumentam ar skaidri definētiem mērķiem un plāna soļiem to sasniegšanai.
FICIL, LDDK un LTRK ieskatā (I) vājā politikas plānošana, t.sk dokumentu izstrādes termiņu neievērošana, (II) nespēja koordinēt vienotus, ambiciozus valsts mērķus un izmērāmus, vienotos datos balstītus soļus to sasniegšanai, (III) mērķu un atbildību neiestrādāšana valsts plānošanas dokumentos un (IV) nozares pārstāvju un uzraugošo iestāžu rekomendāciju neievērošana ir tieši saistīta ar valsts pārvaldes augsto birokratizāciju un no tās izrietošo politisku lēmumu juridisko nespēju ietekmēt politikas ieviešanas gaitu.
Starp iepriekš pārrunātajiem risinājumiem birokrātijas mazināšanai ārvalstu investori, darba devēji un uzņēmēji norāda uz rezultātos balstīta budžeta ieviešanu, Valsts Kontroles rekomendāciju ieviešanas pārskatu, attiecīgu valsts pārvaldes plānošanas dokumentu juridisko formu piemērošanu un izmantošanu pēc mērķa un satura, valsts pārvaldē strādājošo darba efektivitāti, un valsts izdevumu apjomu samazinājumu vismaz 5% apmērā.
FICIL valsts pārvaldes reformu darba grupas vadītājs Reinis Āzis: “Neraugoties uz valdības retoriku reformēt valsts sektoru un uzlabot politikas dokumentu kvalitāti, trūkst efektīvas rīcības. Šogad Ministru kabineta un FICIL augsta līmeņa sanāksmē valdība apņēmās kļūt par visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropā, taču bez ilgtermiņa stratēģijas dokumenti ir nesaskaņoti, iestādēm trūkst resursu un sinerģijas, lai sekmīgi sasniegtu vairākus mērķus. Aicinām valdību beidzot nodrošināt plānošanas dokumentu skaidrību, saskaņotību un mērķtiecīgu rīcību. Īpaši būtiski būs nākamā gada februāris, kad trīs ministrijas (Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes) iesniegs izdevumu analīzi, kas veicinās uz rezultātiem balstītu budžetēšanu (performance-based budgeting) un varētu kalpot par ietvaru, stiprinot valsts pārvaldes darbinieku atbildību un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu.”
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Slikta plānošanas dokumentu kvalitāte ir viens no galvenajiem iemesliem uzticēšanās trūkumam publiskajai pārvaldei Latvijā, zemai šo dokumentu izpildei un kopumā liekai birokrātijai. Ja ir klajas pretrunas sasniedzamajos mērķos, nav skaidri uzraudzības mehānismi un pats ieviešanas process, visdrīzāk klibos arī ar padarītajiem darbiem. Nekvalitatīvu un novēlotu stratēģisko dokumentu sagatavošana un sasteigta virzīšana apstiprināšanai ir kļuvusi par šīs valdības vizītkarti, no kā redzam arī zemos mērķu izpildes rādītājos, piemēram, Eiropas fondu projektu finansējuma apguvē. Nepieciešams pāriet uz skaidri formulētu, datiem piesaistītu un uz konkrētiem rezultātiem vērstu plānošanu, pretējā gadījumā esam iestrēguši ar gramatiski apšaubāmu OECD dokumentu google tulkojumu, pretrunīgu un vispārīgu uzdevumu kokteili desmitiem lapaspušu garumā, kuri nepilda pašu stratēģiskās plānošanas virsmērķi.”
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Mēs esam plānu lielvalsts! Mums ir nenormāli daudz un apjomīgi plāni – vismaz seši plāni, tā teikt “pa visu laukumu”, un vairāki tūkstoši dažādu nozaru plāni ar mērķiem, prioritātēm utt. Tajā pat laikā, ja Jūs uzdosiet sev vai citiem jautājumu: “Kāda ir Latvijas attīstības stratēģija?”, Jūs dzirdēsiet dažādas atbildes, pat no tiem cilvēkiem, kuri sakās izprotam Latvijas stratēģiju. Lai ko arī kāds darītu, visticamāk tas kādam plānam atbildīs un kādam nē. Ja patiešām vēlamies dzīvot vismaz Eiropas Savienības vidējā labklājības līmenī, mums ir radikāli jāmaina plānošanas sistēma un kas, iespējams ir vēl svarīgāk – jāpanāk, ka mēs ne tikai jēdzīgi saplānojam, bet arī darām!”