Jau pagājušajā nedēļā vēstīts, ka Ārvalstu investoru vērtējumā, Latvijas investīciju klimats 2023. gadā ir pasliktinājies. Tā secināts Rīgas Ekonomikas Augstskolas (REA) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) kopīgajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”. Investori min ģeopolitiskos apstākļus, likumdošanas un normatīvo aktu kvalitāti, kā arī darbaspēka pieejamību un izmaksas kā iemeslus zemajam vērtējumam. Pilnais “Ārvalstu investīciju vides indeksa 2023” pētījums pieejams šeit: https://www.ficil.lv/sentiment-index/
2023. gada pētījumā investoriem lūdza novērtēt progresu piecās, investoriem būtiskās, jomās – ēnu ekonomikas mazināšanā, investīciju aizsardzībā, zaļās ekonomikas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā un publiskā sektora efektivitātē. Piecu punktu skalā, viszemāko progresu investori novēroja publiskā sektora modernizācijā (1.9), darbaspēka pieejamības uzlabošanā (1.9), darbaspēka pārkvalifikācijas uzlabošanā (2.0) un vienotas cilvēkkapitāla politikas pārvaldībā (2.0). Viduvēju progresu investori novērojuši ēnu ekonomikas apkarošanas pārvaldībā un VID darbā (2.5 punkti no 5), publiskā sektora digitalizācijā (2.5) un klimata un enerģētikas politikas veicināšanā (2.5). Augsts progress, investoru acīs, nav novērots nevienā no minētajām jomām. FICIL jau ilgstoši sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, piedāvājot ieteikumus un uzlabojumus politikas jomās, ar mērķi uzlabot Latvijas kopējo investīciju klimatu un vairot ekonomisko izaugsmi. Arī pētījuma ietvaros investori ir atzinuši, ka viņus sadzird, taču trūkstot reālas rīcības pēc uzsāktā dialoga.
Investori atzinīgi vērtē līdz šim izskanējušo valsts amatpersonu apņemšanos stiprināt Latvijas investīciju vidi gan atbalstot jaunu investīciju ienākšanu, gan noturot jau esošos investorus Latvijā. “Ārvalstu investīciju vides indeksa” pētījuma ietvaros tradicionāli investoriem tiek lūgts nosūtīt vēstījumu Ministru prezidentam. Šogad investori Evikai Siliņai vēl kļūt drosmīgākai, mērķtiecīgai un izveidot ilgtermiņa vīziju, fokusējoties uz Latvijas konkurētspējas uzlabošanu, produktivitātes celšanu, investīcijām inovācijās un infrastruktūrā, nedomājot tikai četru gadu vēlēšanu cikla ietvaros. Investoru skatījumā, Siliņas kundzei būtu plašāk jāiesaista privātā sektora pārstāvji politikas veidošanas procesā, jākoncentrējas uz birokrātijas mazināšanu, kā arī jāvairo godīga konkurence, mazinot publiskā sektora favorītismu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Tāpat, investori lūdz Ministru prezidentei rast risinājumu demogrāfijas problēmām, sakot – bez cilvēkiem, nebūs arī ekonomikas!
Šīs nedēļas izskaņā, 26. aprīlī, ārvalstu investori kopā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem diskutēs par risinājumiem, lai uzlabotu Latvijas investīciju klimatu un mazinātu administratīvo slogu. Birokrātiskā sloga mazināšanai, investori piedāvā turpināt valsts pārvaldes digitalizāciju un reformas, ieviešot plašāku datos un rezultātos balstītu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, lai uzlabotu investīciju klimatu, investori iesaka izstrādāt ilgtermiņa cilvēkkapitāla plānu, kas paredzētu reālu izmaiņu ieviešanu, lai uzlabotu darbaspēka pieejamību un sekmētu prasmju celšanos, izskaust ēnu ekonomiku, mazinot nesodāmības sajūtu nodokļu nemaksātājiem un vienlaikus paplašinot labumu grozu godīgajiem nodokļu maksātājiem, kā arī pieprasa skaidru rīcību par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību piekļuvi publiskajiem kapitāla tirgiem.
Par diskusiju
FICIL sadarbībā ar REA un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru Latvijā organizē diskusiju “Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei”, kuras laikā abas organizācijas iepazīstinās ar pētījumiem par investīciju klimatu.