Julia Sundberg, FICIL valdes priekšsēdētāja intervijā ar Dienas Biznesu

No skaidras enerģētikas un vides politikas līdz e-pārvaldei – šādi ir neatliekami risināmie jautājumi, Latvijai konkurējot par Ziemeļvalstu investīcijām 

Tā DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no 4. oktobrī Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma. Ziemeļvalstu investīcijas reģionā ir iezīmīgas citu vidū ar to, ka aizvien vairāk Ziemeļvalstu kompāniju Latviju un Baltiju traktē kā savu mājas tirgu, saka J. Sandberga. «Atšķirība attiecīgi ir Ziemeļvalstu ilgtermiņa skatījums uz investīcijām šai reģionā, un to pierāda šeit jau esošie uzņēmumi, kas pārsvarā arī Latvijā ir ļoti sen. Tagad tas turpinās ar attīstības plāniem un projektiem. Ziemeļvalstu investīcijas šeit attiecīgi var definēt kā ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā uz garu termiņu.» Nordea un DNB daļu pārdošana Black -stone, lai fokusētos uz saviem iekšējiem tirgiem (DB 25.09.), var tikt uzskatīta par izņēmumu, saka investoru pārstāve. «Arī banku sektorā šeit redzam ļoti izteiktas ilgtermiņa investīcijas Swedbank un SEB.»

Viss vienā neder 

DB jau rakstīja (28.09.) par investoru, tostarp Fortum, paredzamu vēršanos šķīrējtiesā, ja tiks īstenota Ekonomikas ministrijas (EM) nesenā iniciatīva par subsidēto elektroenerģijas nodokli, obligātā iepirkuma mehānisma (OIK) pilnīgu atcelšanu un zaļo sertifikātu ieviešanu. «Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, jo OIK ir ambīcijas sevī ap -vienot vismaz trīs svarīgus un atšķirīgus aspektus. Viens ir zaļās enerģētikas atbalsts. Otrs aspekts ir piegāžu drošība, kas ir pilnīgi cits jautājums. Un trešais ir mazo ražotāju aspekts, kas ir vēl kaut kas cits, un ir arī citi motīvi, kas ir tai pašā sistēmā,» skaidro J. Sandberga. «Tas ir ļoti sarežģīti un padara OIK sistēmu ļoti izplūdušu un neprecīzu.»

Sistēmas sarežģītības dēļ ir grūti komunicēt par to, kas vieš bažas investoriem. «Iznākumā sabiedrībā ir radīts aplams satraukums un sajukums, it kā notiktu aģitācija pret ilgtspēju un zaļo enerģiju,» vērtē J. Sandberga. «Tai pašā laikā mazāk par pusi no OIK aiziet zaļās enerģētikas mērķiem; lielākais OIK atbalsts nonāk fosilo resursu enerģētikai.»

«Pa laikam šis fakts debatēs parādās, un tas mani priecē, jo ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka ne jau zaļā enerģija sabiedrībai izmaksā to lielo naudu. Un zaļā enerģētika tiešām ir nākotnes ekonomikas un izaugsmes ceļš. Diemžēl virzīšanās pa to tiek bremzēta, jo sistēmā tiek iekļauts arī piegāžu drošības jautājums un atbalsts fosilajiem resursiem, kas nekādi neatbilst zaļajai attīstībai,» saka J. Sandberga.

Viņa uzteic to, ka EM ir sākusi stingrāk pievērsties OIK subsīdiju saņēmēju kontrolei – vai pieteiktie uzņēmumi tām vispār kvalificējas. Ir sākts arī vērtēt, kādai ir jābūt saprātīgai peļņas maržai no šāda biznesa, un daudziem tā tika pārrēķināta. «Iznākumā dažiem šīs subsīdijas tika samazinātas un daži tās arī zaudēja. Tas ir ļoti pareizi, jo šādas nepamatotas subsīdijas nomelno visu industriju, kurā ir vien daži, kas nespēlē pēc noteikumiem. Šis EM veiktais darbs ir ļoti labs.»

OIK ēnā

Tāpat EM ir sākusi vērtēt OIK piemērošanu. «Dažās energointensīvās industrijās maksājamais nodoklis ir samazināts, un arī tas ir ļoti svarīgi. Es saprotu, ka daži par to ir nikni – ka nauda tiek ņemta no «mazajiem cilvēkiem», bet nodokļa slogs tiek atlaists lielajai industrijai, tomēr tā nav pareiza domas gaita,» norāda J. Sandberga. «Jāņem vērā, ka šajās industrijās elektroenerģija veido lielāko izmaksu daļu, un šie uzņēmumi rada valstī izaugsmi un darbavietas, un mums ir jādod viņiem godīga konkurences iespēja tirgū, kas lielākajai daļai no tiem nozīmē Eiropas tirgu. Eiropas tirgū elektroenerģijas nodokļi tiek diferencēti tieši tāpat – energointensīvajām industrijām šī nasta ir atvieglota, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, jo konkurētspējīga ražošana ar tādām izmaksām nav iespējama.» Attiecīgi J. Sanbergas vērtējumā pareizā pieeja OIK dilemmām ir tieši šāda nodokļa diferencēšana un stingrāks subsīdiju piešķiršanas izvērtējums un kontrole. Ieteikums arī ir OIK atšķirīgos aspektus pārvaldīt ar katram no tiem piemērotiem instrumentiem, lai nebremzētu zaļās enerģētikas attīstību. «Tas ir svarīgi arī sabiedrībai, katram nodokļu maksātājam – lai mēs zinātu, ko tieši mēs ar saviem maksājumiem atbalstām un kādēļ. Konkrēti zaļās enerģijas atbalstam piemērots instruments ir arī cenas noteikšana par piesārņojumu. To izmanto daudzās valstīs, kur ar nodokli tiek aplikti siltumnīcas efekta gāzu izmeši un fosilās degvielas. Industrijām, kurām valsts vides politika spiež mainīties, tas uzliek skaidru un paredzamu izmaksu slogu, un līdz ar to arī viņu pārveide ir dabiska, nekropļojot tirgu.»

Svarīgs ir izpildījums 

Patlaban tiek veidots ikgadējais FICIL un Rīgas Ekonomikas augstskolas Investoru noskaņojuma indekss, kas tiks publiskots nākamā gada sākumā. Pirmajos tā datos ir redzams, ka daudzi FICIL biedri Latvijas investīciju vidi vērtē ļoti līdzīgi Lietuvas un Igaunijas kaimiņiem. «Atšķirība nav liela,» saka J. Sandberga. «Izšķirīgais jautājums par to, kur ir labāk, ir atkarīgs no izpildījuma un tā, kā Latvija investoriem tiek pasniegta.»

Latvijas būtiskā priekšrocība ir ģeogrāfiskais novietojums, kā arī labās komunikācijas, transporta un loģistikas iespējas. Ilgtermiņā to veicinās arī Rail Baltica, bet jau tagad investori ļoti novērtē airBaltica priekšrocības, Rīgu savienojot ar ļoti daudziem starptautiskajiem galamērķiem.

Sekmīgākam Latvijas ekonomiskās politikas izpildījumam FICIL kā būtiskas izceļ 12 jomas, pie kurām strādā 12 darba grupas. Kā pašas svarīgākās J. Sandberga tomēr izceļ trīs jomas. «Viena no tām ļoti skaidri jau atklājas arī noskaņojuma indeksa veidošanās procesā – ikvienam ir ļoti lielas bažas par darbaspēka pieejamību. Tas ir lielākais problēmjautājums. Tas sasaucas ar Ziemeļvalstu investīciju uzsvaru uz ilgtspēju, jo šis kapitāls Latvijā un Baltijā nav nācis pēc ātras peļņas, bet ilgtermiņa izaugsmes, un darbaspēks tajā ir ļoti no svara.»

Pārmaiņas izglītībā 

Risinājums darbaspēka trūkumam nav vienkāršs, un īstermiņā tas acīmredzot saistās ar darbaspēka importu. Vidējā un ilgtermiņā tomēr tas iet kopā ar otru svarīgāko problemātisko jomu investoru vērtējumā – izglītību. Svarīga ir izglītības pārorientācija no formālām mācībām uz izglītību, kas vērsta uz radošumu, uzņēmību un inovatīvumu. Daļa no tā savukārt, FICIL vērtējumā, ir nepieciešamība mainīt Latvijas augstskolu pārvaldi, ieviešot daudzās valstīs jau aprobētu un Pasaules Bankas ieteiktu praksi, ka virs augstskolas rektora ir padome, kas nosaka augstskolas stratēģisko virzību un dod uzdevumus rektoram. Šādā augstskolas padomē ir iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, ieskaitot studentu pašpārvaldi, absolventus un darbadevējus, kas nodrošina, ka mācību saturs un veids tiešām iet līdzi laikam. Pašreizējā sistēma šādu operatīvu izglītības satura un metožu pašu pielāgošanos nenodrošina un kavē.

Trešais FICIL uzsvars sekmīgākai Latvijas ekonomikai ir digitalizācija. «E-pārvalde un uzņēmējdarbības digitalizācija ir Latvijas nepieciešamība, un tam ir jau iestrādnes – labs interneta savienojums, pieaug interesantu jaunuzņēmumu skaits un lieliski inovatori rada mūsdienīgus produktus un pakalpojumus,» saka J. Sandberga. Lai radītu pārliecinošu iniciatīvu un piemēru privātajam sektoram, nozīmīga ir publiskā sektora pakalpojumu digitalizācija un datu atvērtība. Ļoti svarīgs e-pārvaldes efekts būtu arī Latvijā kā mazā valstī nesamērīgi lielās administratīvās nastas mazināšana. Cits svarīgs digitalizācijas efekts ir publiskā sektora caurskatāmība un atklātība, kas ne vien to pašdisciplinē, bet ļauj arī analizēt tendences un efektivizēties.