Lai gan Latvija ir ratificējusi ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (2017. gada 9. februārī), tā joprojām vilcinās paziņot valsts mērķus un ilgtermiņa pasākumus, kas paredz ierobežot globālo sasilšanu un panākt, ka tā nepārsniedz divus grādus.

Latvijai joprojām trūkst skaidra redzējuma un mērķu nākamajam periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam, tādēļ šobrīd ļoti būtiski ir kvalitatīvi izstrādāt Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, nosakot, kādi tad ir Latvijas mērķi, kā arī jau laikus iesaistīt visas ieinteresētās puses šī plāna izstrādē.

Šodien pieņemtie investīciju lēmumi būs pamats ieguldījumiem, kas tiks veikti nākamajos piecos gados, kas savukārt noteiks dekarbonizāciju turpmākajiem 40 gadiem. Patiesi, rītdien piedzīvosim šodienas lēmumu sekas.

Enerģētikas nozare šobrīd ir pārejas procesā. Notiek pāreja no ražošanas, kas rada CO2 emisijas un balstās uz fosilo kurināmo, uz klimatam draudzīgo atjaunojamo enerģiju. Enerģijas sistēmas pārkārtošana prasīs gan laiku, gan resursus. Enerģētikas bizness, tāpat kā ikviena smagā rūpnieciskā biznesa nozare, ir kapitālietilpīgs. Kā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja zinu vairākus uzņēmumus, kam ir brīvi līdzekļi, kurus varētu ieguldīt enerģētikas projektos, taču viņi vilcinās, jo nav skaidrības par Latvijas enerģētikas politikas nākotni, un, kā mēs zinām, nenoteiktība ir lielākais šķērslis investīciju ieplūšanai.

Jo ātrāk tiks definēti Latvijas enerģētikas politikas mērķi un pamatprincipi, jo ātrāk enerģētikas nozarē varēs ieplūst investīcijas. Līdz šā gada beigām Latvijai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas noteiks gan plānus un mērķus nākamajiem desmit gadiem, gan arī kopējo ilgtspējīgas attīstības ietvaru Latvijā.

FICIL uzskata, ka vispusīga plāna sagatavošanā ir jāņem vērā šādi svarīgi principi:

• princips “piesārņotāji maksā” jeb CO2 emisiju radītājs sedz izmaksas. Jāpiemēro nodokļi par fosilo kurināmo, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu;
• subsidēšanas vietā jāizmanto tirgus mehānismi, lai nepieļautu tirgus kropļojumus;
• labākie projekti rodas konkurences apstākļos, tāpēc tie jāizvēlas izsolēs, ļaujot uzvarēt projektiem, kurus nepieciešams subsidēt vismazāk;
• jāveicina risinājumi, kas nerada apgrūtinājumus patērētājiem un infrastruktūrai, tuvinot ražotājus patērētājiem;
• transporta nozares elektrifikācija;
• jāuzlabo tiesiskā vide un jānovērš šķēršļi lielu vēja parku attīstībai.

Būt vai nebūt OIK

Pēdējā pusgada laikā dzirdēti diametrāli pretēji viedokļi par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Jautājumu sarežģī tas, ka OIK ir valsts atbalsts, kas sniegts, lai nodrošinātu trīs dažādas lietas: atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piegāžu drošību un maza apjoma ražošanu.

OIK tika izstrādāts pirms desmit gadiem, un būtisks šīs sistēmas trūkums ir tas, ka netika veikta pienācīga ietekmes izpēte un izstrādāti attiecīgi kontroles mehānismi. Tā rezultātā sistēmas izmaksas patērētājiem, īpaši energoietilpīgajiem patērētājiem, būtiski pieauga.

Energoietilpīgās nozares Latvijā tādējādi tika nostādītas daudz neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Valdības lēmums par OIK diferencēšanu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un publiski bija izskanējis jau 2016. gadā, situāciju ir uzlabojis, un reforma jau ir devusi taustāmus rezultātus attiecībā uz iekļūšanu jaunos eksporta tirgos. Jāatceras, ka maksu par elektrību veido trīs daļas: elektroenerģijas cena, sadales pakalpojumi un nodoklis (šajā gadījumā OIK). Tās, nenoliedzami, būtiski ietekmē investīciju lēmumus, jo īpaši energoietilpīgajās nozarēs.

Valdība, jo īpaši Ekonomikas ministrija, ir centusies sakārtot sistēmu un novērst ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu, precizējot kritērijus OIK atbalsta saņemšanai un izstrādājot kontroles un uzraudzības metodiku. Valdības rīcību diezgan pamatoti varētu kritizēt kā novēlotu darbību, taču pieņemtie lēmumi ir svarīgi, jo ļauj ne tikai atdalīt graudus no pelavām, bet arī leģitimizēt uzņēmumus, kas darbojas godīgi un ilgtspējīgi.

Ilgtspējības ziņā ir svarīgi atbalstīt atjaunojamo energoresursu attīstību un tādējādi sasniegt izvirzītos Latvijas (pašreizējos un nākotnes) mērķus. OIK kā valsts atbalstu ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Nereti medijos tas ir nepareizi atspoguļots kā līdzeklis atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas veicināšanai, jo tikai mazāk nekā puse šī atbalsta tiek faktiski novirzīta atjaunojamo enerģijas resursu atbalstam; lielākā daļa atbalsta tiek fosilajai ražošanai.

Nākamajā desmitgadē svarīgākās jomas, kas jāattīsta, ir atjaunojamie enerģijas resursi un elastīga infrastruktūra, kas spēs pārvaldīt un līdzsvarot, piemēram, tādus enerģijas avotus kā vējš un saule. Šīs ir jomas, kuras, cerams, tiks aplūkotas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

Ilgtermiņa investīcijas balstās uz stabilitāti un paredzamību

Ļoti svarīgi valdības lēmumos nodrošināt konsekvenci un prognozējamību. Investoriem, kas strādā enerģētikas nozarē, ļoti svarīgi ir zināt ilgtermiņa mērķus un būt pārliecinātiem par stabilitāti attiecībā uz atbalsta sistēmām. Tas jāņem vērā tādēļ, ka kapitālietilpīgas investīcijas tiek veiktas ilgtermiņā un tās prasa noteiktu garantiju uzņemšanos.

Šobrīd visas pūles jāvērš uz to, lai izstrādātu efektīvu plānu nākamajam laika posmam, vienlaikus panākot vislabākos un efektīvākos stimulus nākotnes veidošanai.

Rezumējot – jautājums par enerģētikas politikas nākotni ir izšķiroši svarīgs Latvijai, jo ietekmēs visu tautsaimniecību un visas nozares. Paturot prātā mūsu kopējo mērķi, proti, stiprināt Latvijas starptautisko konkurētspēju, FICIL turpinās iestāties par vislabākajiem iespējamiem uzņēmējdarbības attīstības priekšnoteikumiem Latvijā. Taču valdības lēmumu konsekvence ir ļoti spēcīgs faktors, kas ietekmē jebkura ārvalstu investora lēmumus, un sagaidām, ka arī politiskās partijas priekšvēlēšanu un, jo īpaši, pēcvēlēšanu periodā veltīs pienācīgu uzmanību enerģētikas politikai un tās konsekventai īstenošanai.