Klaudio Rivera, FICIL izglītības darba grupas vadītājs

Katras valsts izaugsmes pamats ir izglītoti un mērķtiecīgi iedzīvotāji, tomēr Latvijas augstākās izglītības sistēma joprojām nespēj pārkāpt viduvējības slieksni. Pasaules universitāšu rangos Latvijas augstskolas ieņem gaužām zemas pozīcijas salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un citām valstīm ar līdzīgu demogrāfisko un ekonomisko stāvokli.

Aptaujājot 90 vidusskolēnus no labākajām skolām, pārliecinošs vairākums Latvijas augstskolu izglītību novērtēja ar sešām ballēm no desmit. Daudzi arī atzina – ja vecāki varēs viņus finansiāli atbalstīt vai būs pieejama stipendija ārzemēs (Lielbritānijas piemērs), vai studiju maksa netiks piemērota (Vācijas, Nīderlandes u. c. valstu gadījumā), jaunieši izvēlēsies studēt ārzemēs moderno un konkurētspējīgo programmu dēļ. Reizēm tas nozīmē arī to, ka šie cilvēki neatgriežas vispār vai atgriežas ilgi pēc studiju beigšanas, jo speciālistiem darba tirgus ārvalstīs mēdz būt labvēlīgāks.

Dažas no visbiežāk minētajām īpašībām, ko darba devējs sagaida no darbiniekiem, ir ambīcijas un konkurētspēja. Tad kāpēc no izglītības sistēmas, kas skolo jaunos darboņus, netiek prasīts tas pats?

Pēdējo mēnešu laikā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajās diskusijās esam radījuši vairākus priekšlikumus, kā arī novērojuši, ka izglītības kvalitāte ir iekļauta dažu politiķu un amatpersonu dienaskārtībā.

Tomēr ne visi, kam ir ietekme kaut ko mainīt, pozicionē izglītības attīstību kā prioritāti. Kā teikts senā latīņu sakāmvārdā: “Labāko korumpēšana ir visbriesmīgākais, kas var notikt.” (Corruptio optimi pessima) Izglītība ir labākais, ko valsts var piedāvāt saviem pilsoņiem. Lai to pienācīgi paveiktu, privātās intereses nekad nedrīkstētu būt svarīgākas par kopējo labumu. Tāpēc bez nopietna atbalsta stagnācija ir tikai aisberga virsotne, ar ko nākas saskarties, jo pastarpināti pasliktinās arī sabiedrības labklājības, medicīniskās aprūpes un demogrāfiskais līmenis un valsts ekonomika kopumā.

Uzņēmējdarbībā mēs lietojam terminu “iespēju logi”, ar to domājot – iespēju laiks ir īss un ne vienmēr tās pat izdodas izmantot, tāpēc ir jārīkojas uzreiz. Līdzšinējie mēģinājumi veikt reformu augstākajā izglītībā ir izgāzušies, un šobrīd ir sasniegta kritiskā masa. Rekomendācijas un gatavību sadarboties jau pauduši – Pasaules Banka, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Republikas Valsts kontrole, arī FICIL u. c.

Neviens nevar garantēt, kad atkal šāda līmeņa iestādes valsts un privātajā sektorā vienlaicīgi būs gatavas veidot skaidri argumentētu un gaišām idejām bagātu dialogu ar tādu degsmi kā tagad.

Latvijas augstākās izglītības attīstīšanai būs vajadzīgi fundamentāli un savstarpēji integrējami pasākumi, kuros mums visiem, akadēmiķiem, biznesa kopienai, valdībai, politiskajām partijām, NVO un jauniešiem, būtu jābūt vienotiem.

Tas prasīs apjomīgu darbu, bet ieguvumi būs daudzkārt lielāki – mūsu jaunieši izvēlēsies palikt un iegūs kvalifikāciju, tostarp mūsdienīgas prasmes, vairāk ārvalstu studentu izvēlēsies studēt Latvijā, tiks piesaistīti izcili ārzemju mācībspēki un mēs iegūsim lielākas privātās investīcijas izpētei un attīstībai, lai modernizētos. Jāņem arī vērā, ka iegūt lielāku neatkarību no ES fondiem drīzumā kļūs īpaši aktuāli, jo nav garantijas, ka nākotnē finansējums būs pieejams līdzšinējā apmērā.

FICIL diskusijas uzņēmēju aprindās pēdējā laikā ir vērstas uz vienu jautājumu – augstākās izglītības iestāžu pārvaldes kvalitāti. Mēs saprotam, ka augstskolu zemais finansējums ir būtisks iemesls zemajai konkurētspējai, un tāpēc aicinām valdību palielināt finansējumu, lai uzlabotos pārvaldības sistēmas atbildīgums, efektivitāte un caurskatāmība.

Mēs jau esam ierosinājuši izskatīt ļoti specifisku augstskolu pārvaldes modeli. Ar labiem panākumiem to pirms vairākiem gadiem ieviesa Tartu Universitāte, un šogad tā jau ierindojās pirmajā vietā “Times Higher Education” jauno Eiropas valstu augstskolu reitingā.

Šī modeļa pamatā ir Pasaules Bankas ieteikums Latvijas augstskolām lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt ārējās ieinteresētās puses – darba devējus un studentus, tā radot lielāku saikni ar darba tirgu un līdzsvarojot augstskolu pārvaldes sistēmu.

Latvijas konkurētspējas pamats ir cilvēki, talanti un zināšanas. Tie ir iemesli, kādēļ ārvalstu investori izvēlas Latviju. Tādēļ ārvalstu investori turpinās debatēt par Latvijas izglītības kvalitātes celšanu, cerot, ka mūsu profesionālie ieteikumi radīs pozitīvu augsni izciliem rezultātiem.

* Izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošana ir viena no Ārvalstu investoru padomes prioritātēm, gatavojoties ikgadējai ārvalstu investoru sanāksmei Rīgā 6.–7. jūnijā, kuras galvenā tēma šogad ir “Veidojot uzticēšanos”. Augsta līmeņa sanāksmes ietvaros notiks gan FICIL un Latvijas valdības tikšanās, gan arī publiska diskusija, ko varēs vērot portālā “Delfi”. Diskusijas programma apskatāma šeit.