Atklātums ir vissvarīgākais

Ārvalstu investoru padome ir līdzdarbojusies Interešu pārstāvības atklātības likuma izstrādē, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Vai un kā lobēšanas regulējuma trūkums līdz šim ir ietekmējis ārvalstu investoru aktivitātes Latvijā?

Interešu pārstāvība ir ļoti būtisks elements likumdošanas procesā, jo likumdevējam ir nepieciešams noskaidrot plānoto lēmumu ietekmi uz plašāku sabiedrības loku. Veids, kā iegūt šo izpratni, ir informācijas apmaiņa ar interešu pārstāvjiem, kuri mēdz ļoti aktīvi arī paši iniciēt šādu komunikāciju, ja likumdevējs nav viņus uzrunājis. Arī ārvalstu investoriem – nozīmīgai Latvijas tautsaimniecības daļai – ir būtiski, ka viņu viedoklis, pieņemot svarīgus lēmumus, tiek uzklausīts.

Tā kā šī līdzdalība tiek īstenota caur interešu pārstāvību, ir nepieciešams ļoti skaidrs regulējums: kā tā notiek, kurš komunicē un vai visiem tiešām tiek sniegtas vienlīdzīgas iespējas būt uzklausītiem un līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

Bet vai kāds ārvalstu investors nav atnācis uz Latviju tā dēļ, ka ir saskāries ar lēmumu pieņemšanas procesa necaurspīdību?

Parasti lēmumu – veikt vai neveikt investīcijas – ietekmē apstākļu kopums, arī investora redzējums par konkrēto valsti un valsts pārvaldi, piemēram, vai lēmumi tiek pieņemti atklāti, prognozējami un caurspīdīgi. Ja šādas pārliecības nav, uzticība mazinās.

Ārvalstu investoriem ir svarīgi saprast, vai Latvijā, veicot investīcijas, var paļauties uz to aizsardzību.

Vai Latvijas Ārvalstu investoru padomei ir lobēšanas pieredze. Vai varat nosaukt piemēru?

Protams, interešu aizsardzība ir jebkuras biedrības pamatu pamats (Ārvalstu investoru padome Latvijā ir biedrība, kurā apvienojušās juridiskas personas, biedrības un augstākās mācību iestādes – Red.).

Ir situācijas, kad esam tikuši sadzirdēti, kad ne. Piemēram, procesi ap maksātnespējas regulējuma pilnveidošanu, – tie bija sarežģīti jautājumi [ar ko saskārās arī ārvalstu investori], kas galu galā tika sakārtoti.

Kā vērtējat pieņemto Interešu pārstāvības atklātības likumu? Vai tas palīdzēs vairot Latvijas konkurētspēju, atklātību lēmumu pieņemšanā, piesaistīt vairāk investīciju?

Noteikti! Pieņemtais likums ir vērsts uz visu interešu pārstāvju vienlīdzību un caurspīdīgu komunikāciju ar publisko sektoru. Tādēļ tas ir absolūti apsveicams un atbalstāms.

Taču ir svarīgi, kā likums tiks piemērots. Šobrīd tas līdz galam nav skaidrs, jo vēl ir nepieciešams izdot Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tie noteiks, kā tiks ieviesta interešu pārstāvības sistēma, vai interešu pārstāvības atklātības regulējums būs efektīvs.

Jautājums: kāda komunikācija jaunā regulējuma izpratnē tiks uzskatīta par interešu pārstāvību un ko tas nozīmē?

Likumā nav skaidri definēts, vai ikvienu komunikāciju var uzskatīt par interešu pārstāvību.

Ir bažas, ka tādēļ publiskais sektors varētu kļūt mazāk atvērts turpmākai komunikācijai, sadarbībai ar interešu pārstāvjiem; no šādām sekām vajadzētu izvairīties. Likuma ieviešanas dēļ valsts pārvaldes atvērtībai nevajadzētu samazināties.

Kāpēc jūs domājat, ka publiskais sektors varētu būt mazāk atvērts turpmākai sadarbībai ar interešu pārstāvjiem?

Likums uzliek publiskā sektora pārstāvjiem papildu administratīvo slogu – uzturēt interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Šobrīd nav zināms, cik tā būs ērta, lietojama un skaidra, cik daudz laika būs nepieciešams  vajadzīgās informācijas ievadīšanai. Regulējumā ir paredzēts, ka pēc interešu pārstāvības aktivitātes publiskai personai būs sistēmā jāievada par to noteikta informācija.

Vai ir skaidrs, kurš būs atbildīgs par interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi?

Tas darba grupā vēl nav izlemts. Būs divas sistēmas: viena Uzņēmumu reģistrā, kurā katrs interešu pārstāvis reģistrēsies un norādīs interešu jomas, ko pārstāv, un deklarēšanas sistēma.

Joprojām nav skaidrības par deklarēšanas sistēmas lietotājiem – kā viņi tiks reģistrēti, kuriem tiks piešķirtas piekļuves tiesības un kam to varēs izmantot. Vienlaikus jāņem vērā fizisko personu datu aizsardzība, cik tālu konkrētas personas vajadzētu vai nevajadzētu norādīt.

Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim jāizstrādā noteikumi, kā praktiski darbosies un tiks panākta atklāta interešu pārstāvība, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un deklarēšanas sistēmas lietošanas kārtība. Kas būtu galvenais, ko, pēc jūsu domām, vajadzētu ņemt vērā noteikumu izstrādē?

Vissvarīgākais, lai tiktu sniegtas skaidras atbildes uz jautājumiem: ko nozīmē interešu pārstāvība un kā publiskie pārstāvji uzturēs un uzraudzīs aktivitāšu deklarēšanu.

Viens no Tieslietu ministrijas organizētās darba grupas secinājumiem ir: deklarēšanās sistēmas izpildes vadlīnijas vajadzētu veidot katrai publiskai personai atsevišķi, ņemot vērā tās funkcijas, veidu, lēmumus.

Diezin vai universālas vadlīnijas būtu vienādi derīgas un efektīvas visiem publiskās personas pārstāvjiem, – tās būtu nepieciešams pielāgot, individuāli izstrādāt katrai konkrētajai institūcijai, lai zinātu precīzi, kāda  komunikācija pakļaujas Interešu pārstāvības atklātības likumam.

Lai gan Interešu pārstāvības atklātības likums ir stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī, būtiskas tā daļas – par interešu pārstāvju reģistru un aktivitāšu deklarēšanas sistēmu – stāsies spēkā tikai 2025. gada otrajā pusē. Vai šis termiņš – 2,5 gadi – tomēr nav par garu?

Ārvalstu investoru padome nav izteikusi savu viedokli par 2,5 gadu termiņu, kad likums reāli sāks darboties. Vienlaikus pēc publiski pieejamās informācijas, kas izskaidro šo ilgo likuma darbības ieviešanas laiku, tas ir paredzēts IT sistēmas izveidei, ieplānotiem budžeta līdzekļiem un valsts amatpersonu sagatavošanai par interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas kārtību.

Izpratnes veidošana būs viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai deklarēšanas sistēma būtu efektīva un tiktu sasniegts mērķis – nozīmīgās interešu pārstāvju aktivitātes būtu atklātas, zināmas un pārskatāmas.

Ko no ārvalstu investoru pārstāvju skatpunkta vēl būtu svarīgi ieviest lobēšanas regulējumā, lai jaunais likums darbotos jēgpilni, nevis “ķeksīša” pēc?

Publiskajā sektorā procesiem jābūt skaidriem un efektīviem, lai katra [iesaistītā puse] saprastu, kas un kā ir jāreģistrē, jādeklarē. Vienlaikus ir svarīgi, lai sistēma nebūtu pārāk liels administratīvais slogs un nemazinātu  vēlmi būt atvērtiem komunikācijai.

Deklarēšanas sistēmā vajadzētu pievērst uzmanību tiem publiskā sektora pārstāvjiem, kuriem tiešām ir ietekme lēmumu pieņemšanā.

Likums attiecas uz pilnīgi visām publiskām personām – no zemākā referenta valsts iestādē līdz pat vadītājam. Jautājums: vai valstī, ieviešot deklarēšanās sistēmu, vajadzētu ņemt vērā visus publiskā sektora pārstāvjus vai  tomēr galvenos lēmumu pieņēmējus, kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu? Šobrīd tas nav noteikts.

Vai to vajadzētu iekļaut MK noteikumos, kas jāizdod līdz 1. septembrim?

Visticamāk, noteikumos šādu jautājumu nebūs. Tas būtu jārisina konkrētām valsts iestādēm un publiskajām personām. Nevar vispārināt, kura persona ir vai nav prioritāra un uz kuru vajadzētu attiecināt deklarēšanos  sistēmā. Tas ir labāk zināms katrai konkrētajai publiskajai personai, kuras amatpersonas ir pakļautas lielākam ietekmēšanas riskam.

Attiecināt prasības uz visiem ierēdņiem un amatpersonām vienlīdz stingri nebūtu efektīvi, jo valsts aparāts ir liels.

Kādi jautājumi šobrīd likuma piemērošanā nav skaidri, bet Ārvalstu investoru padomes ieskatā būtu svarīgi tos sakārtot, precizēt?

Kad atsevišķas biedrības pārstāv konkrētu biedru intereses un vajadzības, būtu svarīgi panākt lielāku caurskatāmību, kādu interešu aizsardzībai tiek virzīts konkrētais lēmums un ar ko ir komunicējuši publiskās personas pārstāvji, kuri ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tas būtu vissvarīgākais – atklātums.

Taču ir arī vispārīga komunikācija, kas ir vērsta, piemēram, lai padarītu valsts pārvaldi efektīvāku, likumdošanu kvalitatīvāku un pārdomātāku, uzklausot dažādus viedokļus.

Pašlaik nav saprotams, vai tiešām jebkura komunikācija “paiet” zem interešu pārstāvības.

Šobrīd nav zināms, kura būs atbildīgā uzraudzības institūcija, kas sekos likuma ieviešanai. Kura, pēc jūsu domām, tā varētu būt?

Kad tiks pieņemts šāds lēmums, ieteiktu pārdomāt, kāds būtu uzraudzības institūcijas mērķis. Ja represīvs un disciplinējošs, tad tas, visticamāk, būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ja tā vairāk būtu vērsta, lai panāktu likumdošanas kvalitāti un uzturēšanu, tad – Valsts kanceleja. Uzskatu, ka ir nepieciešams sekmēt likumdošanas procesa kvalitāti un caurspīdīgumu.

Interešu un publiskās varas pārstāvji jau pašlaik var praktizēt atklātu interešu pārstāvību, piemēram, publiski identificējot savas interešu pārstāvības jomas un publicējot interešu pārstāvības aktivitāšu reģistrus organizācijas vai institūcijas mājaslapā. Atsevišķas pašvaldības to jau darot. Vai publiskās varas pārstāvju aktivitātes līdz ar likuma pieņemšanu ir kļuvušas atklātākas, vai ir virzība uz lēmumu caurspīdību?

Arī pirms likuma iedzīvināšanas atsevišķas biedrības un publiskās personas savās mājaslapās jau ievietoja informāciju par tikšanos ar noteiktām personām un pārrunātajiem jautājumiem. Tāpat dara arī Ārvalstu investoru padome.

Taču kopumā publiskajā pārvaldē ir virzība uz atklātību. Tā būtu jāturpina.

Vai līdz ar Interešu pārstāvības atklātības likuma un MK noteikumu izstrādi tiks izskausta tāda prakse kā “Rīdzenes” vai “Taureņu pirts” sarunas?

Pretlikumīgas darbības ir iespējamas tikai tad, ja ir trūkumi valsts pārvaldē, lēmumu pieņemšanā, likumu uzraudzībā.

Interešu pārstāvības atklātības likums ir tikai viens no veidiem, kā panākt lielāku atklātību. Tas ir vērsts, lai tiktu atklāta privātpersonas pirmā komunikācija ar publisko personu. Ja mēģinājums ir pretlikumīgs, intereses tiks realizētas caur citām sarunām. Tādēļ ir nepieciešams sekot ne tikai sarunu sākumam, bet arī beigām. Tas būtu KNAB uzdevums.

KNAB varēs izmantot deklarēšanas sistēmu, lai daudzpusīgāk analizētu aizdomas un izvērtētu sūdzības. Tā būs labs pārskats arī katras iestādes vadītājam, kādās jomās notiek aktīvākas interešu pārstāvības darbības, lai atklātu  augstākos korupcijas riskus un interešu konfliktus. Līdz šim tas notika pēc sajūtām, – deklarēšanas sistēma sniegs precīzāku pārskatu. Ja sistēma būs uzticama – tiks deklarētas visas aktivitātes, kam ir ietekme uz lēmuma pieņemšanu, – tā būs ļoti noderīga.