Zlata Elksniņa Zaščirinska, FICIL valdes vicepriekšsēdētāja

Raksts tika publicēts Delfi.lv 2021. gada 16. septembrī

Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) 2020. gada ziņojumā teikts, ka 50% darbinieku nākamajos piecos gados būs nepieciešama pārkvalifikācija. Pat ja darbinieks paliks savā pašreizējā amatā, tiek lēsts, ka tuvākajos piecos gados mainīsies aptuveni 40% no pamata prasmēm, kas nepieciešamas konkrētā amata pienākumu veikšanai. Tātad ir pēdējais brīdis, kad valstij izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, lai novērstu masveida bezdarbu tuvākajos gados. Taču mēs varam vēl labāk.

Ārvalstu investoru padomei Latvijā (FICIL) ir vīzija, kā, prasmīgi plānojot valsts cilvēkkapitāla stratēģiju, Latvija varētu kļūt par reģionālo līderi ar mūsdienīgu un profesionālu darbaspēku. Tā īstenošanā gan jāsper pāris visai drosmīgu soļu.

Jāvienojas par prioritātēm

Nenoliedzami, robotizācija un digitalizācija jau maina mūsu darba vidi un pārkvalifikācijas nepieciešamība ir neizbēgama. Taču Latvijā tēze “nepieciešama darbinieku pārkvalifikācija” pagaidām, šķiet, ir bez seguma. Tikai tad, ja valstij ir skaidra vīzija un plāns par ekonomikas attīstības prioritātēm, ir iespējams definēt pārkvalifikācijas politiku.

Latvijas stratēģiskajos dokumentos prioritātes starp vēlamo un vajadzīgo ne vienmēr sasaucas. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) un nozaru ekspertu padomju veidotais kursu piedāvājums neatspoguļo tādas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) nosauktās prioritārās investīciju piesaistes nozares kā veselības aprūpe un pārtikas ražošana. Nav iespējams arī atrast darbaspēka kvalifikācijas piedāvājumu tādiem Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definētajiem prioritārajiem Latvijas virzieniem kā bioekonomika un viedie materiāli. Ja Latvija definē savus mērķus noteiktās ekonomikas nozarēs, tad jāatrod arī veids, kā piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Zem skaļiem virsrakstiem jābūt arī precīzai un vienotai izpratnei par to, ko ar to saprotam. Piemēram, Latvijas plānā par Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu izmantošanu ir paredzētas investīcijas iedzīvotāju digitālo pamatprasmju celšanai ar mērķi palielināt to cilvēku īpatsvaru, kuriem ir šādas prasmes, no 43% uz 70% līdz 2027. gadam. Tomēr, kā novērots dažādās Saeimas, valsts iestāžu un viedokļu līderu sanāksmēs, pastāv ļoti atšķirīgi uzskati par to, kas ir “digitālās pamatprasmes”. Turklāt šo prasmju pilnveidē plāno iesaistīties vairākas ministrijas, bet ANM plānā nav norādīti konkrēti galvenie sasniedzamie rezultāti katrai no ministrijām. Rezultātā šāda sadrumstalota pieeja, visticamāk, radīs darbību pārklāšanos un neskaidru atbildību par gala rezultātu.

Mācību satura veidošanā jāiesaista nozaru pārstāvji. Piemēram, IKT nozare jau vairākus gadus skaļi pauž, ka formālā izglītība nespēj sagatavot pietiekamā daudzumā nepieciešamos speciālistus. Ik gadu nozarei trūkst aptuveni 2000 IKT jomas absolventu. Augstas kvalitātes prasmju pilnveides kursi šo plaisu varētu mazināt, taču te nepieciešama cieša sadarbība ar nozari, definējot trūkstošās prasmes un izstrādājot kvalitatīvu mācību kursu piedāvājumu.

NVA – nevis bezdarbnieku aģentūra, bet darbaspēka aģentūra

Viena no Latvijas pārvaldes lielākajām problēmām ne tikai darbaspēka plānošanā, bet kopumā ir sadrumstalotība politikas veidošanā, kas noved pie lēniem lēmumiem, neskaidrām prioritātēm un pārvaldības trūkuma lēmumu īstenošanā. Piemēram, darbinieku pārkvalifikācijas un mūžizglītības jomā novērojama funkciju pārklāšanās starp Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA). Abas šīs aģentūras piedāvā pārkvalifikācijas kursus ar teju identiskiem kursu un apmācību nodrošinātāju atlases kritērijiem.

FICIL rosina, lai Nodarbinātības valsts aģentūra kļūtu par galveno iestādi darbaspēka politikas īstenošanas procesā. Šobrīd NVA galvenokārt ir aģentūra, kas Labklājības ministrijas pārziņā strādā ar bezdarbniekiem. Tomēr NVA varētu kļūt par iestādi ar plašāku un ilgtspējīgāku skatījumu, plānojot stratēģisku un centralizētu Latvijas darbaspēka pārkvalifikāciju. Labs piemērs tam ir Dānijas Darba tirgus un darbā pieņemšanas aģentūra (STAR). STAR ir atbildīga par nodarbinātības politikas īstenošanu un uzraudzību Dānijā, vienlaikus cieši sadarbojoties ar attiecīgo ministriju politikas formulēšanā un tiesību aktu izstrādē. STAR īpaši pievēršas nākotnes darba tirgus iespēju un izaicinājumu izvērtēšanai.

Izaugsmei ar Latvijas darbaspēku vien nepietiks

Viena no Latvijas pretrunām ir tā, ka vienlaikus jādomā gan par bezdarba problēmas risinājumu, gan darbaspēka trūkumu. Pandēmijas laikā darbaspēka pieejamības problēma uz kādu laiku ir mazinājusies, tomēr FICIL joprojām aicina risināt jautājumu par atbilstošāka regulējuma ieviešanu ārvalstu darbaspēkam. Savlaicīgu mehānismu ieviešana ārvalstu darbaspēka piesaistei būtu tālredzīgs risinājums, lai brīdī, kad ekonomiskā attīstība ir nonākusi fāzē, kad ir nepieciešamas papildu darba rokas, darba devēji tās ātri un vienkārši varētu piesaistīt no trešajām valstīm. Tādā veidā netiktu bremzēta valsts ekonomiskā attīstība, kas faktiski jau notika 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā, kad atbilstoši ekonomistu vērtējumam ekonomiskā attīstība sāka palēnināties, kā vienu no iemesliem minot tieši darbaspēka trūkumu.

Pašreizējā situācijā, kad tiek radītas daudzas jaunas nozares vai notiek būtiskas pārmaiņas esošajās nozarēs, ir svarīgi, lai Latvija mācētu ne tikai saglabāt savu konkurētspēju starptautiskajā līmenī, bet arī izmantotu šo iespēju augt kā reģionālajai līderei ar darbaspēku, kam piemīt darba tirgum nepieciešamās prasmes. Ja pratīsim savā starpā veidot vienotu skatījumu par Latvijas attīstību, mūsu darbaspēkam nepieciešamajām prasmēm un veidu, kā tās apgūt, ambiciozā mērķa sasniegšana mums varētu arī izdoties.