Piektdien, 11. septembrī Latvijas Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā investori un valdība vienojās par prioritārajām jomām valstī, kur nepieciešami uzlabojumi, lai investīciju vide Latvijā kļūtu konkurētspējīgāka. Investori norādīja uz sabiedrības veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nodokļu politikas stabilitāti, tiesiskuma stiprināšanu un plašāku digitālo risinājumu izmantošanu Latvijā.

“Ir svarīgi, ka Latvija ir interesanta un pievilcīga vieta ārvalstu tiešām investīcijām, kas ir priekšnosacījums straujākai ekonomikas attīstībai. Valdība īsteno vairākas reformas – sākot ar tā dēvēto finanšu sektora “kapitālo remontu”, administratīvi teritoriālo reformu, kas paver iespējas turpmākiem uzlabojumiem arī izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Tāpat strādājam pie uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Ārvalstu investoru padome Latvijā, tāpat kā vietējo uzņēmēju organizācijas, ir nozīmīgs valdības sadarbības partneris. Šodien strādājām kopā ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem, lai novērtētu līdz šim paveikto un noskaidrotu vēl nepieciešamos uzlabojumus dažādās jomās. Šo sadarbību būtiski turpināt arī ikdienā, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī mūsu konkurētspēju,” uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Jūtamies uzklausīti un augsti novērtējam valdības darbu pēdējā gada laikā, veicot ilgi gaidītās reformas augstākās izglītības jomā un teritoriālo reformu, kā arī par savlaicīgo reakciju Covid-19 krīzes laikā, ierobežojot vīrusa izplatību un tādējādi būtiski samazinot ekonomiskā krituma apmērus. Tomēr straujais reformu temps ir jāturpina, pielāgojoties turpmākajiem notikumu attīstībai Latvijā un pasaulē, kā arī risinot jau ieilgušās reformas veselības aprūpē, nodokļu politikā, tiesiskuma stiprināšanā un panākot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu,” norāda Gunta Jēkabsone FICIL valdes priekšsēdētāja/Circle K Latvia izpilddirektore.

Valdība un FICIL vienojās, ka, lai veicinātu Latvijas globālo konkurētspēju, viena no prioritātēm ir digitālā transformācija un mērķis ir izstrādāt vienotu pieeju un atbildību visā valsts pārvaldē digitālajā attīstībā, nodrošinot digitālo transformāciju visās nozarēs, labās prakses pārņemšanu un digitālo prasmju paaugstināšanu sabiedrībā.

Tāpat sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka ir jāturpina iesāktās reformas veselības aprūpē, nodrošinot plašu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem gan informācijas, fiziskās pieejamības un ekonomiskajā ziņā.

Lai panāktu ekonomisko izaugsmi Latvijā, augsta prioritāte ir darbaspēka efektivitātes celšana, veicinot esošā darbaspēka pārkvalificēšanos atbilstoši darba tirgus jaunākajām prasībām. Jāveicina ciešāka sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm un darba devējiem un nepieciešams kvalitatīvi pilnība pabeigt iesākto augstākās izglītības reformu. FICIL arī īpaši vērsa valdības uzmanību, ka jāstiprina esošie uzraudzības mehānismi darbnespējas lapu izsniegšanā, lai nodrošinātu, ka tās tiek izmantotas godprātīgi.

Lai stiprinātu tiesiskumu un panāktu uzticamu un stabilu investīciju vidi, nepieciešams stiprināt tiesībsargājošo institūciju profesionalitāti un kapacitāti, veicinot to specializēšanos sarežģītu ekonomisko lietu izskatīšanā, apsūdzību sagatavošanā un lietu izskatīšanā tiesās, kā arī jāstiprina tiesībsargājošo institūciju savstarpējā sadarbība. Investoru uzticēšanos var panākt ar prognozējamu nodokļu sistēmu, tāpēc nodokļu reforma ir jāplāno savlaicīgi un to administrēšana jāturpina sadarbībā ar sociālajiem partneriem, turklāt nodokļu politikas veidošanā lielāks fokuss būtu jāliek uz ilgtermiņa plānošanu.

Valdība un FICIL arī vienojās, ka jāturpina iesāktais darbs valsts pārvaldes efektivitātes stiprināšanā, veicinot starpinstitucionālo sadarbību ekonomisko noziegumu atklāšanā, ieviešot labas pārvaldības principus ne tikai valsts, bet arī pašvaldību iestādēs, kā arī uzsākt apjomīgu valsts pārvaldes un pašvaldību funkciju auditu, lai panāktu efektīvāku resursu izmantojumu.

FICIL ir iesniedzis Ministru kabinetam arī 11 pozīciju dokumentus ar ierosinājumiem makroekonomikā; darbaspēka pieejamībā, veselības aprūpes nozarē; nodokļu politikā un administrēšanā; organizētās noziedzības apkarošanā; ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā; digitalizācijā; pārtikas un dzērienu nozarē; investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātē; godīgas konkurences un publisko iepirkumu jomā, atkritumu apsaimniekošanā un enerģētikas politikā.

Latvijas valdības un FICIL 11. septembra augsta līmeņa tikšanos vadīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. Latvijas Republikas Ministru kabineta un FICIL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2021. gadā.