Šī gada 10. septembrī norisinājās Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotā diskusija ”Atbilstības vērtība: kādas ir Latvijas konkurētspējas priekšrocības?” Diskusijas dalībnieki vienojās, ka pirmais solis drošākai un atvērtākai investīciju videi ir finanšu atbilstības kultūras iedzīvināšana Latvijas sabiedrībā kopumā.

Publiskajā diskusijā piedalījās FICIL valdes locekle Zlata Elksniņa – Zaščirinska, FID vadītāja Ilze Znotiņa, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns un uzņēmējs Reinholds Šneiders (Reinhold Schneider), pārstāvot uzņēmumu Schwenk.

Finanšu nozares problēma – risku dualitāte

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa diskusijas laikā norādīja uz dubulto Latvijas risku profilu – viens ir saistīts ar valsts vēsturi, ko vairs mainīt nevaram, bet otrs vērsts uz nākotni, kas galvenokārt saistīta ar ēnu ekonomikas apkarošanu. “Mēs joprojām cīnāmies ar tā saucamo Padomju laika mantojumu, kad Latvija kalpoja kā tranzītvalsts starp Austrumiem un Rietumiem, uzplaukstot nerezidentu banku biznesam. Tās ir sekas, ko atstājis ilgstoši neuzraudzīts finanšu sektors, tāpēc tā vietā, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un korupciju Latvijā, šobrīd FID darbības galvenokārt vērstas, lai izmeklētu ārvalstu naudas plūsmas, kas palikušas likvidācijas procesā esošajās bankās. Mēs ceram, ka 2-3 gadu laikā tiksim vaļā no “pagātnes rēgiem”, lai uzsāktu darbu, apkarojot vietējos un ES līmeņa finanšu noziegumus,” stāstīja I. Znotiņa.

FID vadītāja uzskaitīja arī vairākus darbības virzienus nākotnei, sākot ar risku izvērtēšanā balstītas pieejas veicināšanu; līdzsvaru starp atbilstības kultūru un pārmērīgu iejaukšanos uzņēmējdarbībā un finanšu ombuda izveidi dažādu strīdu risināšanai. Galvenais nosacījums veiksmīgam darbam turpmāk – savstarpēja komunikācija un atvērts dialogs starp publisko un privāto sektoru.

Kā jūtas ārvalstu investori Latvijā?

Uzņēmuma Schwenk Latvija reģionālais vadītājs Reinholds Šneiders vaicāts par to, kā viņa pārstāvētais uzņēmums jūtas Latvijā, atbildēja kodolīgi – ļoti gaidīti. 18 mēnešu darbības laikā uzņēmējs nav saskāries ar nopietnām finanšu atbilstības problēmām, drīzāk priecājas par sniegto iespēju investēt Latvijā. “Te ir laba apkārtējā vide, ievērojama attīstība pēdējo gadu laikā – valsts ir izdarījusi savu mājasdarbu, un ievērojami progresējusi “Moneyval” efektivitātes rādītājos, kas mums ir ļoti svarīgi. Taču tas, kas mūs pārsteidza, bija atšķirības banku nosacījumos Latvijā un Lietuvā, manuprāt, ļoti svarīgi būtu šos atbilstības kritērijus saskaņot Baltijas līmenī atbilstoši “Moneyval” standartiem,” pieredzē dalījās R. Šneiders. Tomēr diskusijas laikā tika uzsvērts, ka Schwenk saredz problēmas atbilstības kultūrā no ēnu ekonomikas īpatsvara un godīgas konkurences puses.

Kas ir svarīgi ārvalstu investoriem?

Arī Ārvalstu investoru padomes (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa Zaščirinska uzsvēra, ka investoriem svarīga ir godīga konkurence. Lai tādu panāktu, visam procesam ir jābūt caurspīdīgam, sākot jau ar izmeklēšanas procesu līdz pat tiesai.

“Latvijā ir nozares, kas ir ļoti strikti regulētas, vienlaikus daudzas tiek regulētas stipri mazāk, tāpēc viens no soļiem pretī atbilstības kultūrai būtu vienotu standartu izveide – visiem vienādi noteikumi. Būtiski arī noteikt prioritātes – kas ir tas, ko vēlamies atrisināt vispirms? Ar šādu pieeju iespējams sasniegt lielāku efektivitāti, nekā cenšoties izlabot visu un uzreiz,” piebilda Elksniņa-Zaščirinska.

Kādas ir biežākās ārvalstu investoru problēmas?

Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns norādīja, ka ārvalstu investori vienmēr ir sūdzējušies par finanšu nozari Latvijā. “Es teiktu, ka tā ir otra redzamākā problēma pēc darbaspēka trūkuma. Tāpat Latvijā ir grūtības atvērt uzņēmuma kontu, redzam, ka daudz ātrāk un ērtāk ir aizbraukt uz Lietuvu, un lieta darīta. Viena no krīzes laika atziņām ir tā, ja mums ļoti vajag, tad arī valsts līmenī varam ātri sasēsties pie kopēja galda, lai vienotos par risinājumiem – tā, piemēram, tagad zinām, ka vīzu bez problēmām var izsniegt divu darba dienu laikā. Lai mums būtu vairāk ārvalstu investoru veiksmes stāstu, būtiski ir prioritizēt, un nebaidīties iet pēc valdības atbalsta,” ar saviem novērojumiem dalījās K.Rožkalns.

Ir jāstiprina risku izvērtēšanā balstītu pieeju

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piekrīt, ka daudzas šodienas problēmas ir saistītas ar to, ka pirms vairākiem gadiem valsts iekrita “melnajā caurumā”.

“Vēl ir daudz darāmā, lai turpinātu pilnveidot un attīstīt dažādu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. Tomēr esam spēruši soli pareizajā virzienā, un sadarbībā ar nozares dalībniekiem esam izstrādājuši rokasgrāmatu finanšu iestādēm klientu izpētes un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai. Šobrīd arī aktīvi diskutējam ar nozari un skaidrojam, ko tad īsti nozīmē pāriešana no “noteikumos balstītas pieejas” un “riskos balstītu pieeju”, skaidroja S. Purgaile.

Atbilstības kultūra ir aktuāla visiem

Diskusijas dalībnieku starpā valdīja vienprātība – izpratnei par atbilstības kultūru un tās nepieciešamību ir jābūt visā sabiedrībā kopumā. Finanšu atbilstību būtu jāskata kā uzvedības kultūru, nevis soda naudu.

Sabiedrības izpratnes veicināšanā par atbilstības kultūru tiek aicināti iesaistīties uzņēmēji, koncentrējoties uz trīs svarīgām darbībām: izpratni, komunikāciju un izglītošanu un digitalizāciju.

• Izpratne: Pirmais solis ceļā uz atbilstības kultūru ir vadības līmenī saprast, kas tiek prasīts no uzņēmuma. Uzņēmējiem ir jātur roka uz pulsa par nozares aktualitātēm.
• Komunikācija un izglītošana: Ētiskai rīcībai ir jānāk no organizācijas vadības, skaidri rādot piemēru un sniedzot norādes darbiniekiem par to, kādas rīcības no tiem ir sagaidāmas. Pārredzamība un nepārprotamas vadlīnijas ir būtiski, lai darbinieki labāk izprastu finanšu atbilstības nozīmi un ieguvumus.
• Digitalizācija: Neatkarīgi no tā, vai tā ir tehnoloģija, kas atbalsta darbinieku apmācības, vai automatizēts process, kas palīdz veikt ikdienas darbus vai, piemēram, ziņot par pārkāpumiem, digitalizācija ir veids, kā nodrošināt labāku uzņēmuma pārvaldību.