Dace Cīrule
Ārvalstu investoru padome Latvijā, Enerģijas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupas vadītāja.
Publicēts 17.09.2019 09:04 ziņu portālā Delfi www.delfi.lv. Raksts pieejams šeit.
Aprites ekonomika ir noteikta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm. Tās kopējo mērķu sasniegšanai katrai dalībvalstij ir jāīsteno būtiskas pārmaiņas nacionālajā saimniekošanā, primāri mainot valsts un sabiedrības uzskatus, paradumus, rīcību un mērķus.
Atkritumu dalīta vākšana, pārstrāde un atkārtota izmantošana ir īpaši nozīmīga resursu pieejamības un pietiekamības nodrošināšanai aprites ekonomikas ietvaros. Šajā nolūkā atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomā Latvijā pašlaik ir jāizdara vairākas izšķirīgas ilgtermiņa izvēles. Tostarp ir jāievieš depozīta sistēma.
Drīzumā Saeima plāno izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredzēti depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Ārvalstu investoru padome Latvijā atbalsta tādas nepaplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu, kas veicinātu atkritumu pārstrādi, izmantojot labi pārdomātas, prasmīgi īstenotas un efektīvas iniciatīvas.
Likumdošanas priekšlikumu izstrādes gaitā ir jābūt pieejamām saturiski pilnvērtīgām atbildēm uz vairākiem svarīgiem aspektiem, tostarp depozīta sistēmas izveides mērķiem, sasniedzamajiem rādītājiem, efektivitāti, caurskatāmību, ilgtspēju, nepieciešamajām investīcijām un ietekmi uz Latvijas kopējiem ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem. Diemžēl, piedaloties vairākās Iepakojuma likuma grozījumu projekta apspriešanai veltītās sanāksmēs, Ārvalstu investoru padome ir bijusi spiesta konstatēt, ka pārliecinošu, kvalitatīvai likumdošanas iniciatīvu izstrādei pietiekamu atbilžu uz visiem šiem ietvara jautājumiem nav bijis. Tāpat ir iztrūkusi kvalitatīvi strukturēta un vadīta diskusija, argumentu un viedokļu apmaiņa.
Gatavojoties uz trešo lasījumu Saeimā, Iepakojuma likuma grozījumu projektam ir jādod skaidras norādes par būtiskajiem depozīta sistēmas jautājumiem – operatora izveide, pārvaldība, uzraudzība un depozīta sistēmas spēja darboties ilgtermiņā. Diskusijas nozares pārstāvju starpā par operatora atlases, izveides, pārvaldības un darbības uzraudzības risinājumiem vēl joprojām nav rimušās. Ārvalstu investoriem ir būtiski, lai depozīta sistēmas pārvaldība ir caurskatāma, paredzama un rod saprātīgu, ekonomiski un tiesiski attaisnotu līdzsvaru starp iesaistīto pušu tiesībām, pienākumiem un atbildību.
Līdztekus ir būtiski, lai valstij ir efektīvas un jēgpilnas tiesības uzraudzīt depozīta sistēmas darbību, jo savlaicīga konkrētu vides un atkritumu apsaimniekošanas mērķu nesasniegšanas gadījumā valstij var iestāties pienākums maksāt soda naudu Eiropas Savienībai. Tādēļ konsultatīva uzraudzības padome, kuras dotajiem secinājumiem un norādēm nepiemitīs obligāti saistošs juridisks spēks, nerada pārliecību par pietiekamu valsts uzraudzību.