Publicēts 29.05.2019 00:04, ziņu portālā Delfi www.delfi.lv. Raksts pieejams šeit.

Par Rail Baltica projektu pēdējo gadu laikā ir runāts daudz. Ne velti tas ir lielākais infrastruktūras projekts, kāds Latvijā īstenots vismaz pēdējo 30 gadu laikā. Lielākoties esam dzirdējuši par iespējām pasažieriem pa jauno sliežu ceļu daudz ātrāk nokļūt Varšavā vai Berlīnē. Taču lielāko vērtību ekonomiskajā ziņā radīs kravu transports Rail Baltica maršrutā.

 

Mans mērķis šajā rakstā ir paskaidrot, kādēļ esmu pārliecināts, ka no trim Baltijas valstīm tieši Latvija no šī projekta var iegūt vislielāko vērtību, un kādi šķēršļi mums ir jāpārvar.

 

Vispirms, Latvijas priekšrocības ir mūsu atrašanās vieta Baltijas reģiona centrā un esošā ostu un aviosatiksmes infrastruktūra. Lietuva un Igaunija mēroga ziņā nespēj sacensties ne ar Rīgas lidostu (turklāt Rīgas lidosta ir vienīgā lidosta Baltijā, kas būs tieši savienota ar jauno dzelzceļa maršrutu), ne Rīgas vai Liepājas ostām. Tātad Latvijai jau šobrīd ir labākas pozīcijas pasažieru un kravu plūsmu apkalpošanā.

 

Ejam tālāk. Tāda mēroga projekts kā Rail Baltica ir pievērsis Baltijas reģionam globāla līmeņa uzņēmumu uzmanību. Pirmkārt, tās ir inženierkompānijas un būvuzņēmumi, kas varētu piedalīties Rail Baltica būvniecībā. Protams, ka tās neveidos pārstāvniecības katrā no trim Baltijas valstīm, tādēļ mums ir jāpiedāvā labākie apstākļi, lai tie izvēlētos Latviju kā vietu, kur vismaz 10 gadus īrēt biroja telpas, nodarbināt uzņēmuma reģionālo vadību un citus augsti apmaksātus ekspertus utt. Otrkārt, tie ir uzņēmumi, kas vērtē savas biznesa iespējas Baltijā pēc Rail Baltica projekta pabeigšanas – tie ir globālie kravu pārvadātāji, loģistikas kompānijas, arī mazumtirgotāji. Ja Latvija spēs piedāvāt attīstītāko kravu apstrādes infrastruktūru, piemēram, Amazon būs viegli pieņemt lēmumu kurā no Baltijas valstīm veidot savu reģionālo centru.

 

Lidostas attīstība. Lidosta Rīga ir neapšaubāms Baltijas līderis, bet mūsu mērķim jābūt augstākam – konkurēt plašākā reģionā. Pēdējo gadu laikā Rīgas lidostā ir notikuši uzlabojumi pasažieru plūsmu apkalpošanā. Jāatzīst, ka šie uzlabojumi ir bijuši pārāk lēni un nav tikuši līdzi airBaltic attīstības tempiem, taču uzlabojumi ir. Diemžēl kravu apkalpošanas ziņā progresa tikpat kā nav. Jau ilgstoši lidostai trūkst augstvērtīgi pārkraušanas termināļi, noliktavu telpas, loģistikas/biznesa centri un cita gaisa kravas infrastruktūra, kas nepieciešama kravu apkalpošanai. Atkārtošos: Rail Baltica savienojums pienesīs ne tikai jaunus pasažierus, bet arī nozīmīgus kravu apjomus. Tādēļ arī lidostai jau šobrīd jāsāk strādāt, lai tā spētu apkalpot lielākas kravu plūsmas un kļūt par vienojošo posmu gaisa satiksmes un dzelzceļa tīkliem.

 

Dzelzceļa nozares stratēģiskā orientācija. Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas tradicionāli bijušas cieši saistītas ar austrumu virzienu, bet pēc krīzes Krimā pret Krieviju tika noteikts starptautisko sankciju režīms. Tā ietekmē būtiski samazinājās dzelzceļa kravu plūsmas, taču Latvijas transporta nozare nedarīja to pašu, ko ražotāji, lauksaimnieki un citas sankciju skartās nozares un nesāka meklēt jaunus partnerus un jaunus tirgus. Ir bijuši tikai butaforiskas un juceklīgas aktivitātes, piemēram, mēģinājumi piesaistīt Ķīnas kravu satiksmi, bet tās nekādu efektu nav nesušas. Maz ticams, ka pret Krieviju vērstās sankcijas tiks atceltas tuvākajā laikā, tādēļ šis ir pēdējais brīdis dzelzceļa nozarei sākt pārorientēties uz citiem tirgiem un meklēt jaunus klientus. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka līdz ar Rail Baltica pabeigšanu mūsu lielo dzelzceļa uzņēmumu biznesa modelis būs jau nolaidis visu tvaiku.

 

Vēl viena problēma dzelzceļa nozarē – uzņēmumu pārvaldes un lēmumu pieņemšanas necaurredzamība. Varu piekrist satiksmes ministram, kurš ir norādījis, ka satiksmes nozares uzņēmumu pārvaldei ir jākļūst caurskatāmākai un atvērtākai. Tā ir arī nekļūdīga recepte kā kļūt pievilcīgākiem investoriem.

 

Tramplīns jaunuzņēmumiem. Latvija var izmantot Rail Baltica arī, lai izveidotu gravitācijas centru jauno tehnoloģiju attīstībai transporta nozarē. Būs vajadzīgas e-biļešu tehnoloģijas, e-muitas risinājumi. Latvijai jau šobrīd ir laba priekšrocība – augsti attīstīta dronu nozare. Mēs varam radīt inovācijas transporta jomā, kurām tirgus būs visa pasaule. Ja es būtu jaunuzņēmējs, es jau šobrīd dotos uz RTU, Transporta un sakaru institūta vai kādas citas augstskolas inkubatoru un sāktu domāt – kādus biznesus varu uzbūvēt uz Rail Baltica platformas?

 

Šobrīd mums ir jāpieņem stratēģisks lēmums. Ja Rail Baltica projektu īstenojam ar parasto pieeju: izpildīt tikai minimālās prasības, ‘apgūt ES fondu naudu’ – tad rezultātā saņemsim Rail Baltica ‘basic’ versiju – sliedes, pa kurām brauks pasažieru un kravu vilcieni. Otra iespēja ir šo projektu īstenot tālredzīgi, maksimāli savienojot jauno dzelzceļa maršrutu ar citiem tīkliem (piemēram, ceļi, ostas, lidosta, IKT infrastruktūra) un integrēt tajā citas nozares, lai panāktu, lai ap Rail Baltica izveidojas tāda pati biznesa ekosistēma, kāda ir izaugusi ap Rīgas lidostu un airBaltic. Tie būtu simti uzņēmumu un tūkstoši augstvērtīgu darba vietu. Pie tam ar rekomendēto centralizēto infrastruktūras pārvaldītāju Rail Baltica spēs nodrošināt vienotu un tālredzīgu komercializācijas apjomu, lai dotu iespēju ārvalstu investoriem agresīvi ieguldīt savu nākotni šajā reģionā. Citiem vārdiem sakot – īstenot Rail Baltica ‘professional’ versiju un izspiest no šī projekta maksimālu pievienoto vērtību mūsu valstij.

 

Šī pieeja ir uzsvērta Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) jaunākajās rekomendācijās Latvijas valdībai transporta un loģistikas jomā, un tos, kuriem par šo tēmu ir profesionāla interese, aicinu 30. maijā 15:30 apmeklēt FICIL rīkotās publiskās diskusijas. Tās notiks Rīgas Ekonomikas augstskolā ar internet tiešraidi FICIL mājas lapā (www.ficil.lv).